FOTO: ANTONIO CALANNI / AP / SCANPIX
Tuvojoties 61. Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles atklāšanai, kas paredzēta 9. maijā, starptautiskajā kultūras vidē izcēlies plašs strīds par Krievijas dalību šajā nozīmīgajā forumā. Vairāki politiskie un kultūras līderi Eiropā pauduši nosodījumu, savukārt Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi lēmumu apturēt biennālei paredzēto aptuveni divu miljonu eiro finansējumu.
EK pārstāvji norādījuši, ka šāds solis sperts, reaģējot uz biennāles organizatoru lēmumu atļaut Krievijai atgriezties izstādē, neskatoties uz tās īstenoto karu Ukrainā. Komisija uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un institūcijām jāievēro sankciju politika un jāizvairās no sadarbības ar struktūrām vai personām, kas atbalsta agresiju.
Krievijas dalība šā gada biennālē būtu pirmā kopš 2022. gada, kad valsts uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Iepriekšējās divās biennālēs Krievijas paviljons netika izmantots – 2022. gadā mākslinieki atteicās no dalības, bet 2024. gadā telpas tika nodotas citai valstij. Šogad Krievija plāno prezentēt skaņu performanču programmu ar nosaukumu “Koks sakņojas debesīs”.
Novelk robežas
Lēmums izraisījis asu reakciju gan Ukrainā, gan daudzās ES valstīs. Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce uzsvērusi, ka, lai arī kultūras institūciju autonomija ir būtiska, nav iespējams ignorēt Krievijas agresiju un tās radītās sekas. Viņa norādījusi, ka Krievija izmanto kultūras platformas, lai normalizētu savu starptautisko klātbūtni un ietekmi.
Latvija kopā ar vairāk nekā 20 citām valstīm jau martā aicināja biennāles rīkotājus pārskatīt lēmumu par Krievijas dalību. Turklāt plānots šo jautājumu aktualizēt arī ES kultūras ministru padomes sanāksmē 11. un 12. maijā, aicinot nodrošināt vienotu Eiropas pieeju.
Papildus politiskajai spriedzei situāciju saasinājis arī biennāles starptautiskās žūrijas lēmums atkāpties dažas dienas pirms izstādes atklāšanas. Iepriekš žūrija bija paziņojusi, ka neizskatīs dalībniekus no valstīm, kuru līderiem Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderus. Lai gan valstis netika nosauktas, tika pieļauts, ka tas attiecas uz Krieviju un Izraēlu. Pēc žūrijas atkāpšanās organizatori paziņoja, ka balvu pasniegšana tiks pārcelta uz novembri.
Tikmēr Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže iekļāvusi trīs Krievijas pilsoņus Latvijai nevēlamo personu sarakstā, nosakot viņiem aizliegumu ieceļot valstī. Šīs personas saistītas ar Krievijas paviljona organizēšanu Venēcijā.
Aicina protestēt
Arī kultūras sabiedrība Latvijā aktīvi iesaistās protestos. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicinājis izmantot mākslinieka Kriša Salmaņa radīto vizuālo identitāti “Death in Venice” jeb “Nāve Venēcijā”, lai paustu nosodījumu Krievijas dalībai. Organizatori uzsver, ka šāds solis ir veids, kā pievērst uzmanību kultūras institūciju morālajai atbildībai.
Latvijas paviljona komanda Venēcijā arī paudusi skaidru nostāju pret Krievijas klātbūtni, norādot, ka tā veicina agresorvalsts rīcības normalizēšanu laikā, kad Ukrainā tiek iznīcināts kultūras mantojums un zaudētas cilvēku dzīvības.
Saskaņā ar pieejamo informāciju Krievijas paviljons būs atvērts tikai biennāles atklāšanas dienās līdz 9. maijam, pēc tam to plānots slēgt, demonstrējot vien videomateriālus. Tomēr arī šāds kompromiss kritiķiem šķiet nepieņemams, jo tas saglabā simbolisku Krievijas klātbūtni.
Venēcijas biennāle, kas notiks līdz 22. novembrim, tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām starptautiskajām mākslas platformām, taču šoreiz tās norisi aizēno ģeopolitiskais konflikts. Latvija un citas ES valstis uzsver, ka kultūras telpa nav atrauta no realitātes un arī tajā jāievēro kopējās vērtības un starptautiskās tiesības.
