Ar janvāri stājas spēkā vairāki pērnās Saeimas pieņemtie likumi. 2. janvārī arī likums «Par īrestiesām», kurš pieņemts 1998. gada 21.oktobrī.
Ar janvāri stājas spēkā vairāki pērnās Saeimas pieņemtie likumi. 2. janvārī arī likums «Par īrestiesām», kurš pieņemts 1998. gada 21.oktobrī. Mērķis visnotaļ cēls – atvieglot pilsētas un rajonu tiesu darbu. Tādēļ ārā no dzīvokļiem metīs un parādus no nemaksātājiem piedzīs ar īrestiesu svētību.
Nepietiekamā finansējuma dēļ Jelgavā ir izveidota pagaidu īrestiesa. Jelgavas Domes Juridiskā nodaļa visnotaļ neskaidro stāvokli raksturo kā pagaidu problēmu – Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir aizturējis finansējumu uz nenoteiktu laiku, kaut kas tiks piešķirts, taču atlikusī summa būs jāsedz pašvaldībām. Tātad – kaut kas, kaut kad… Ierasti.
Rajonos šī «svētība» būs jāuzņemas izpildīt pagasttiesām. Likuma 12. pants nosaka – par īrestiesas priekšsēdētāju jāievēl persona ar augstāko juridisko izglītību. Acīmredzot, lai kādu, kurš dzīvo laukos, izmestu no dzīvokļa, pilnīgi pietiek arī ar pedagoga, ārsta vai sociālā darbinieka izglītību, jo, kā smejies, nevienam no Jelgavas pagasttiesu priekšsēdētājiem neesot augstākās juridiskās izglītības… Par pagasttiesas priekšsēdi var kļūt, ja tev – kā liecina likuma «Par pagasttiesām» 7. pants – ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā, psiholoģiskā vai socioloģiskā darbinieka izglītība. Likumi nav pļaujas grafiki, un ar to virspusēju pārzināšanu ir par maz. Tajos vajag orientēties un tos atbilstoši interpretēt, turklāt jābūt pieredzei un tiesu praksei. Likumi par tiesām, īrestiesām jāpārzina kontekstā ar citiem likumiem – arī ar civillikumu, bet civillikums attiecīgi ar citiem likumiem. Izveidojusies visnotaļ interesanta situācija, tagad pagasta «tiesnesis» – cilvēks, teiksim, ar psihologa izglītību, teorētiski kļūs par «juristu». Nē, nekļūs. Taču Saeimas runasvīri tā ir lēmuši un punkts. Pagasttiesas priekšsēdis par īrestiesas priekšsēdi jau kļuvis ar brīdi, kad likums stājās spēkā. Likuma «nedarbošanās» – ne jau pirmo reizi – atstāta vietējo pašvaldību «remontbrigāžu» ziņā.
Kā saka – «viens likums, viena taisnība», taču šajā gadījumā pilsētas un rajonu iedzīvotāji ir atšķirīgās situācijās, jo notiks atšķirīga tiesāšana un atšķirības ir izglītībā. Valstij būtu jānodrošina vienādas iespējas, jo likums galu galā visiem ir viens. Ja pagasta vecim nav augstākās juridiskās izglītības, pagasta padomei saskaņā ar Tieslietu ministriju vajadzētu izveidot atsevišķu nodaļu, kura nodarbotos ar šiem jautājumiem. Tūdaļ gan «uzpeld» divas problēmas – kur «izraut» naudu un juristus?
Valdība no kompetentu kadru nepietiekamības problēmas veikli tikusi vaļā, rīkojot dažādus seminārus par īreslikumu.
Daudzos pagastos šī likuma ieviešana sagādā nopietnas problēmas finansiālo grūtību, kā arī jau iepriekšminētā kvalificētu juristu trūkuma dēļ. Tā kā šī «dāvana» tikusi pagasttiesām, tas krasi palielinās to darba apjomu. Tas savukārt nozīmē jaunus darbiniekus. Valsts šī likuma īstenošanai nav iedevusi ne santīma, un arī pagasttiesām nav nepieciešamo līdzekļu.
Zaļeniekos viens pieteikums jaunajā «īrestiesā» jau ticis iesniegts, taču nav pieņemts, jo neviens nezināja, ko ar to iesākt. Tad nu pagasta veči spriež: varbūt šo tiesāšanas godu sabiedriski un respektējot vēsturi, uzticēt kādam godājamam ciema pilsonim, piemēram, krogus papam, – viņu visi pazīst, viņš pārzina vietējās aktualitātēs, turklāt ir pietiekami pārticis, lai par uzticēto godu neprasītu papildu samaksu…
Pašreizējo stāvokli laukos nevajadzētu uzlūkot kā brīnumu (tai skaitā zemo nodarbinātību, tā sauktās algas un īrnieku parādus simtiem tūkstošu latu apjomā), – tās ir iepriekš īstenotās politikas sekas. Šis likums, jādomā, tikai paātrinās bezpajumtnieku skaita pieaugumu laukos un galu galā maz ko atrisinās. Ir jāmeklē un jānovērš problēmas cēloņi, nevis jācīnās ar sekām, kuru dēļ bez jumta paliek daudzi cilvēki.
