Šopavasar aprit divi gadi, kopš pašvaldība, lai informētu iedzīvotājus par tās labajiem darbiem, izveidojusi atsevišķu struktūrvienību – aģentūru «Zemgales INFO». Tās darbībai no pilsētas budžeta kopā ar šim gadam plānotajiem līdzekļiem būs iztērēti ap 700 000 latu, taču pašvaldība nespēj sniegt pamatotu vērtējumu, cik efektīvs un lietderīgs ir aģentūras darbs un piešķirtās naudas izlietojums.
Par nodokļu maksātāju naudu uzturētās aģentūras «Zemgales INFO» galvenais pienākums ir gatavot informatīvo izdevumu «Jelgavas Vēstnesis». Aģentūra arī uztur savu portālu, reizi gadā nodrukā pilsētas kalendāru un pašvaldības darba publisko pārskatu, sagatavo iespiešanai bukletu par Jelgavu. Šogad piešķir vairākAģentūrā ir 11 darbinieku, «Ziņām» atklāj direktors Jānis Kovaļevskis. Viņu atalgojumam no aģentūras 302 161 lata šāgada budžeta plānots izlietot 104 454 latus (pērn – 109 963), izdevuma piegādei tērēs 43 524 latus (bez PVN), vēl vairāk par 4000 latiem izmaksās TV programmas ievietošana izdevumā, bet pārpalikuma lielākā daļa segs laikraksta drukāšanas izdevumus. Aģentūra «Zemgales INFO» ir vienīgā mūsu pašvaldībā, kam vietējā vara šogad ļāvusi tērēt vairāk līdzekļu nekā pērn, kad tai no budžeta tika ap 278 000 latu. J.Kovaļevskis gan min, ka šogad virkne izdevumu pozīciju ir samazinātas. Amatalgas darbiniekiem būs par 15 procentiem zemākas (no 490 līdz 734 latiem) nekā pērn, kad tās varēja sasniegt pat 900 latu. Taču, ja salīdzina direktora atalgojumu šajā gadā un pērn, redzams, ka to būtiskais samazinājums nav skāris. 2008. gadā viņa amatalga bija 1210 latu, bet šogad no 1. februāra – 1180 latu, tādējādi samazinājums veido tikai 2,5 procentus.Uz jautājumu, vai pēc divu gadu darba aģentūrai beidzot izstrādāta attīstības stratēģija, kas tika solīta jau 2007. gadā, J.Kovaļevskis atbild: «Ņemot vērā straujās izmaiņas ekonomiskajā situācijā, stratēģija tās sākotnējā redakcijā vairs nav aktuāla, tādēļ tā jāpārstrādā.» Citviet pat 50 reižu mazāki tēriņiLiepājā pašvaldības informatīvo izdevumu «Katram Liepājniekam», kas iznāk 11 reizes gadā, šogad izdos par 39 600 latiem. Tā veidošana ir visas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas kopīgs darbs, apliecina daļas vadītājs Edgars Lākutis. Valmieras pašvaldība neizdod savu informatīvo izdevumu, bet sadarbojas ar laikrakstu «Liesma», vienu līdz trīs reizes mēnesī veidojot tam informatīvos pielikumus. Tajos tiek publicēta lielākoties oficiālā informācija (saistošie noteikumi u.tml.), taču pielikumus izmanto arī ziņu vai interviju publicēšanai. 2009. gada budžetā šim mērķim atvēlēti 6000 latu, un, kā skaidro Valmieras pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Kazuša, pielikumā tiek publicēta nodaļas darbinieku sagatavotā informācija. Ievērojami taupīgāki par jelgavniekiem ir arī daugavpilieši – tur pašvaldības izdevuma veidošanai un citiem mārketinga pasākumiem pilsēta tērēs 21 tūkstoti latu. Jāpiebilst, ka nevienā pilsētā, izņemot Jelgavu, nav izveidota atsevišķa struktūrvienība ar simtiem tūkstošu latu budžetu tikai iedzīvotāju informēšanai. Šo pienākumu veic sabiedrisko attiecību speciālisti, kuru citās pilsētās ir pat mazāk nekā mūsu pašvaldībā.Mērs izsakās atturīgiJelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš «Ziņām» nevarēja atbildēt uz jautājumu, kas krīzes laikā traucētu pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektoram pildīt funkcijas, ko pašreiz veic «Zemgales INFO». Viņš arī atturējās komentēt faktu, ka neviena cita Latvijas pašvaldība nav radījusi atsevišķas struktūras sava izdevuma veidošanai.Uz jautājumu par «Jelgavas Vēstneša» lietderību un vai tas ir efektīvākais budžeta līdzekļu izlietošanas veids, objektīva pamatojuma vietā mērs teic, ka krīzes apstākļos pašvaldības funkcija informēt iedzīvotājus ir īpaši svarīga. «Pašvaldības uzdevums ir maksimāli plaši sniegt informāciju par norisēm pilsētā. Uzskatu, ka «Jelgavas Vēstnesis» veiksmīgi to nodrošina un ikvienam pilsētas iedzīvotājam ir iespēja iepazīties ar pilsētas aktualitātēm, tās iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību darbu,» saka A.Rāviņš.Taču uz virkni jautājumu «Ziņas» mēra komentārus tā arī nesaņēma. Viens no tiem – vai A.Rāviņš izvērtējis, cik no informatīvā izdevuma katru nedēļu publicētajiem materiāliem tieši attiecināmi uz pašvaldības darbu.
