Arvien vairāk māc šaubas, vai tik senais stāsts par latviešu čaklumu pirmsokupācijas gados nav mīts. Ja ne tā, varbūt tagad mēs nekārpītos Sūnu ciemā, bet svinētu otros Ulmaņlaikus. Uz vienu lietu gan Latvietis palicis darbīgs – uz intrigu vārpstām un siltām vietiņām, bet tas jau gēnos. Taču, lai reiz izceltos arī ar taisnprātīgiem sasniegumiem, ar iedzimtību nepietiks. Slinkais Latvietis, kamēr nekāpj uz varžacīm un ūdens mutē nesmeļas, ir kūtrs domāt. Loģiski sakārtot savu pasauli pa plauktiņiem. Divtūkstoš gabaliņu puzle atgādināja, ka viss ir saistīts un ka viens nevietā, ar varu iesprausts, sasodīts kauliņš vārgākiem centieniem spēj pielikt punktu. Rakstot un tulkojot bieži saduros ar to, ka nepietiek ar gramatikas zināšanām, smadzeņu kustināšanu tikai vienā virzienā. Jā, varbūt pulksteņmeistaram, grāmatvedim un vēl dažam labam pietiek ar šauru specifiku. Senāk par mācekli strādāja pat līdz meistara nāvei, tagad pietiek aizvērt skolas durvis, lai deguns būtu gaisā un sevi uzskatītu par kompetentu speciālistu. Ja nav plašu zināšanu par daudzām sfērām, var iebraukt auzās. Piekrītu, būt loģiskam ir visai nežēlīgi, jo tas liek analizēt tagadni, to sasaistīt ar māti pagātni, kā arī provizoriski sarēķināt nākotni, vismaz trīs četrus gājienus uz priekšu. Bet loģika vairs nav populāra, atstāta varbūt vienīgi savas šaurās profesijas lauciņam, bet pārējie lauciņi paliek haotiski, nesakarīgi un impulsu vadīti. Nākotni nevis kaldina paši, bet uztic blēņām un zvaigznēm. Viens paziņa, izlasījis, ka šis viņam būšot veiksmīgs gads, par spīti visam sacerējies iegādāties auto, lai gan nav spējis ne tiesības nokārtot, ne atrast darbu. Tas mani pilnīgi satrieca. Kad zinātnieki beidzot izstrādās poti, lai dažiem aktivizētu attiecīgas smadzeņu daļas! Tomēr šķiet, ka bēgšana no loģikas ir gadsimta slimība, pie tam apzināta. Un mēs ieslīgstam labprātīgā stulbumā. Ja saprāts nespēj gūt virsroku pār instinktiem un emocijām, tauta pārvēršas par manipulējamiem sūnciemiešiem. Viņiem laimes lāci vajagot! Kā teicis Gēte, «dodiet cilvēkam mērķi, kura dēļ ir vērts dzīvot, un viņš spēs izdzīvot jebkurā situācijā». Ko lai saka – neguli, citādi apzags (ja viss vēl nav nozagts) jeb: labrīt, Latvija!
