Jau šogad Jelgavas pašvaldība plāno sākt realizēt projektu, kura gaitā iecerēts uzlabot vecpilsētas vizuālo tēlu, veidojot to par tūristiem interesantu vietu.
Pašvaldība gatavojas sākt trīsgadu projekta «Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai» realizāciju, kuru līdzfinansēs Eiropas Reģionālais attīstības fonds. Kā skaidro Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, projekta mērķis ir izveidot jaunu tūrisma produktu, saglabājot un attīstot vecpilsētas daļu un veidojot to par atraktīvu tūrisma centru, kas veicinās uzņēmējdarbību, tūristu uzturēšanos minētajā teritorijā, palielinās nodarbinātību, kā arī uzlabos vecpilsētas vizuālo tēlu. Izvietot autentiskus gaismekļusLīdz 2011. gadam plānots pilnībā rekonstruēt Jāņa Asara ielu un Vecpilsētas ielas ietves, kā arī K.Barona ielu posmā no Vecpilsētas līdz Jāņa Asara ielai. Vēl paredzēts izveidot labiekārtotu atpūtas vietu Vecpilsētas un Dobeles ielas krustojumā, kur uzlikta vēsturisko Dobeles vārtu zīme, kā arī izvietot autentiskus ārējā apgaismojuma ķermeņus – mazās arhitektūras formas laternas, turklāt domāts arī par automašīnu stāvvietas iespējām. Jāpiebilst, ka vecpilsētas teritorija atrodas kvartālā starp Vecpilsētas, K.Barona, J.Asara un Dobeles ielu. Tur saglabājusies 19. gadsimta koka un mūra apbūve, 17. gadsimta dominējošā lauku tipa koka arhitektūra, kā arī redzamas 19. – 20. gadsimtu mijas pilsētbūvniecības tendences. Daži īpašumus nesakārtoJelgavā ir teju 80 dažādas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu, savukārt vecpilsētas kvartālā atrodas 13 kultūras pieminekļu, no kuriem trīs (Vecpilsētas ielas 2., 14. un 15. nams) ir valsts nozīmes. Pārsvarā visi, kas atrodas Vecpilsētas kvartālā, ir privātīpašumi.Lai gan ir stingras prasības kultūras pieminekļu apsaimniekošanā un saglabāšanā, G.Osīte atzinīgi vērtē to saimnieku paveikto, kuri, spējuši atjaunot kaut nelielu daļu senās Jelgavas. «Jāuzteic Vecpilsētas 5., 7., 15., 17. un 19. nama īpašnieki. Minētajā vietā pamazām top arī jauni objekti, kuri aizpilda laika gaitā radušos robus un veidoti, ievērojot šā kvartāla pilsētbūvniecības tradīcijas, piemēram, ēka Vecpilsētas ielā 21,» pašvaldības viedokli pauž G.Osīte. Diemžēl liela daļa kultūrvēsturiskā mantojuma pieminekļu neglābjami iet bojā. Vissliktākajā stāvoklī ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi Vecpilsētas ielā 2 un 14. «Ļoti ceru, ka sakārtota apkārtējā infrastruktūra būs pamudinājums ēku saimniekiem, kuri patlaban savu īpašumu atstājuši novārtā, par to parūpēties, tādējādi saglābjot un nākamajām paaudzēt nododot unikālu senās Jelgavas daļu,» piebilst G.Osīte.
