«Kamolītis» ir vienīgā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Jelgavā un viena no retajām valstī, kur mazajiem dota iespēja sagatavoties skolai dzimtajā krievu valodā, pastiprināti apgūstot arī latviešu valodu, folkloru un tradīcijas. Iestādes pedagogi pārliecināti, ka tas ir labākais modelis pilnvērtīgai mazākumtautību bērnu attīstībai un integrācijai.
«Savulaik mūsu pilsētas mikrorajonā bija divi bērnudārzi – latviešu un krievu, kas atradās Ganību ielā. Bet 90. gadu otrajā pusē notika privatizācija, tādējādi krievu dārziņš drīz vien tika likvidēts. «Kamolītim» pēc iespējas vajadzēja uzņemt šos bērnus – sanāca ļoti daudz mazākumtautību audzēkņu. No vienas puses, vecāki priecājās, ka bērni apgūs latviešu valodu un varēs mācīties latviešu skolā, tomēr šis uzskats ir ļoti virspusējs,» pārliecināta pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Anita Bērziņa, jo ne visiem mazuļiem izdodas bez problēmām iekļauties latviskajā vidē un iemācīties valodu. Turklāt, nonākot līdz šim nepazīstamā vidē, daudzi mazākumtautību bērni piedzīvo zināmu kultūršoku, kas kavē viņu valodas, emocionālo un intelektuālo attīstību. Ignorēt to vai meklēt risinājumu – uz šiem jautājumiem iestādei vajadzēja steidzami rast atbildi.Pietiekami sagatavoties«Daļa mazākumtautību bērnu aizgāja uz latviešu skolām, un viss bija kārtībā, tomēr daudziem bija problēmas ar valodu vai viņi samērā reti apmeklēja bērnudārzu, tādējādi nevarēja pietiekami labi sagatavoties skolai. Sākām sadarbību ar Jelgavas 5. vidusskolu, aicinājām kopā krievvalodīgo bērnu vecākus, centāmies sniegt pēc iespējas vairāk informācijas par plusiem un mīnusiem, izvēloties apgūt mazākumtautību izglītības programmu, veicām aptauju. Mēģinājām, un risks attaisnojās,» sešu gadu vēsturē atskatās A.Bērziņa. Sākumā mazākumtautību izglītības programma tika piedāvāta četrus, piecus un sešus gadus veciem bērniem. Patlaban zināšanas dzimtajā krievu valodā apgūst sagatavošanas (26 piecgadīgie) un vecākās (25 sešgadīgie) grupas audzēkņi, kas turpinās izglītību skolā ar krievu mācībvalodu. Pirmos gadus bērnudārzā latviešu un mazākumtautību bērni rotaļājas un mācās kopā.Tas neprasa daudzGrupās, kurās tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma, darbojas divi pedagogi – viens ar bērniem strādā krievu, bet otrs latviešu valodā, tā nodrošinot, ka audzēkņi pietiekami labi apgūst abas valodas, kaut pamatā darbs rit dzimtajā mēlē. Bērni piedalās visos latviešu gadskārtu svētkos, bet nozīmīgi, ka apgūst arī savas tautas tradīcijas, kas tuvas viņu mentalitātei. «Prieks skatīties, kā mazākumtautību bērni atveras, saņemot no savas dzimtās valodas un folkloras – pat viņu kustības ir citas,» pauž vadītājas vietniece izglītības jomā Māra Teika.Pirmsskolas izglītības iestādē liela nozīme tiek pievērsta arī valodas attīstībai un tās defektu novēršanai. Lai varētu pienācīgi palīdzēt krievvalodīgajiem bērniem, «Kamolītī» darbojas logopēde Gaļina Iļakova, atbilstošu repertuāru muzikālajās nodarbībās gādā Ilona Gorbas, savukārt pirmsskolēnus dzimtajā valodā izglīto skolotājas Gaļina Vasiļjeva un Vija Pupkova, bet latviešu valodu palīdz apgūt Zigrīda Laščevska un Ilze Mame, kā arī mūzikas skolotāja Ilona Sudraba.«Katrā pirmsskolas izglītības iestādē, kuru apmeklē salīdzinoši daudz mazākumtautību bērnu, vajadzētu būt šādām grupām. Tas neprasa daudz, bet viss sākas no pareizas attieksmes. Savu misiju saskatām uzdevumā atrast piemērotāko bērnam, ko cenšamies izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, paveicam ļoti daudz – uz 1. klasīti aiziet zinošs bērns, kurš turklāt pietiekami apguvis latviešu valodu,» pārliecināta A.Bērziņa.
