Pamazām arī mēs nonāksim pie tā, ka atkritumu šķirošana būs obligāta, saka Vides ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ilze Doniņa. Viņa norāda, ka pagaidām Latvijā izvietota tikai ceturtā daļa no nepieciešamā krāsaino konteineru skaita, taču arī patlaban pašvaldībām ir iespēja sodīt iedzīvotājus, ja saistošie noteikumi paredz dalīto vākšanu, bet iedzīvotāji šo iespēju neizmanto un turpina drazu mest vienuviet. Šķirošana ir obligāta lielākajā daļā Rietumeiropas valstu un kopš pagājušā gada sākuma arī Igaunijā, kas ar likumu aizliedza izgāztuvēm pieņemt nešķirotus atkritumus. «Latvija līdz šim vairāk spēku ieguldījusi poligonu sakārtošanā, nevis šķirošanas sistēmas ieviešanā,» saka I.Doniņa. Viņa arī atzīst, ka valdība šajā ziņā bijusi ļoti labvēlīga pašvaldībām un to izvēlētajam tempam, jo tās pašas ir atbildīgas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savās teritorijās. Tādējādi visā valstī pašlaik darbojas tikai 640 no nākotnē plānotajiem 2700 dalītās atkritumu vākšanas (DAV) punktiem. Pašlaik Latvijā tiekot pārstrādāti vien 25 procenti visu sadzīves atkritumu, bet stingrāku attieksmi, visticamāk, liks ieviest topošā Eiropas Savienības prasība visās dalībvalstīs līdz 2020.gadam pārstrādei nodrošināt vismaz 50 procentu sadzīves atkritumu. Arī Igaunijā vēl pirms gada šķirošana nebija pieejama visās pašvaldībās, taču līdz ar likuma ieviešanu tās bija spiestas meklēt izvedējus, kas spēj nodrošināt krāsaino konteineru izvietošanu un dalīto vākšanu, jo tarifs par nešķirotās masas pieņemšanu poligonos palielinājās vairākas reizes. I.Doniņa atzīst, ka kaimiņvalstī pašvaldības bijušas aktīvākas, turklāt esot jāatceras, ka tur to skaits ir daudz mazāks nekā Latvijā, tāpēc arī ieviest ir vienkāršāk. Valstiskā līmenī Latvija tuvākajā laikā šķirošanu par obligātu negrasās noteikt, lai gan tas būtu ne vien draudzīgāks risinājums iedzīvotāju makam un videi, bet arī padarītu efektīvākus ieguldītos miljonus poligonu izbūvē un šķirošanas sistēmas izveidē. Kā norāda ministrijas amatpersona, pašvaldībām arī pašlaik ir visas iespējas izdot saistošos noteikumus, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību, un sodīt tos, kuri to neievēro. Jelgavas uzņēmumu amatpersonas gan «Ziņām» atzina, ka tā būtu grūti realizējama prakse, jo kas to darīs un kā pierādīs konkrētā cilvēka vainu. Pašvaldības policija Jelgavā jau esot mēģinājusi pie atbildības saukt konkrētas personas par atkritumu maisu izmešanu nelegālajās izgāztuvēs, taču izdarīt to esot gandrīz neiespējami. Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektsRekultivētas 22 izgāztuves. Izbūvēts jauns atkritumu poligons Jelgavas rajona Brakšķos un rekonstruēts pašreizējais poligons Bauskas rajona Grantiņos.Izbūvēts šķirošanas laukums un līnija Jelgavā, Ganību ielā 84.Izveidoti 313 dalītās atkritumu vākšanas punkti reģionā. No tiem 110 punktu Jelgavā.Kopējās izmaksas – 10,44 miljoni eiro (7,3 miljoni latu), no tiem 6,15 miljonus eiro sedza ES Kohēzijas fonds. Jelgavas pašvaldības līdzfinansējums – 2,42 miljoni eiro.Projekta realizētājs ir Bauskas un Jelgavas pašvaldību aģentūra «Zemgales EKO».
