Gints Romulis, LLU Studentu kluba pasākumu organizators.
Aizvadītās nedēļas galvenais pasākums – Studentu folkfestivāls – sākās jau pagājušo sestdien un svētdien. Protams, gatavošanās tam risinājās vēl krietni agrāk, vien brīvdienās viss bija jāpieslīpē. Pēc nelielas fiziskas atslodzes sestdienas rītā, spēlējot skvošu, ķēros pie informācijas meklējumiem interneta plašumos par diviem izciliem Krievijas bardiem – Vladimiru Visocki un Aleksandru Rozenbaumu. Vajadzēja atrast gan informāciju, gan videoklipus. Jāparāda taču šodienas folkdziedātājiem izcilākie paraugi. Nedēļu varu sadalīt vairākās daļās. Pirmās divas dienas pagāja Rīgā manā «skolā» – Kultūras koledžā. Paralēli mācībām gandrīz vai nepārtraukti telefoniski sazinājos gan ar kolēģiem, kas rīkoja festivālu, gan ielūgtajiem viesiem – Ievu Akurateri, Imantu Daksi un Valdi Atālu. Savukārt trešdien notika galvenais šīsnedēļas pasākums – studentu folkdziesmu festivāls. Par pasākumu medijos jau daudz rakstīts. Nav gan minēts, ka laika un nervu tas paņēma gana. Gulēt tiku pulksten trijos naktī. Savukārt ceturtdien no rīta vajadzēja jau agri būt uz strīpas, lai dotos uz Ķīpsalu, kur mūsu universitāte piedalās lielajā pavasara izstādē «Skola 2009». Manuprāt, uz kopējā fona LLU izskatījās ļoti labi. Atšķirībā no citiem pirmajā dienā bijām tērpušies baltos kreklos, bet nākamajā – dzeltenos un zaļos krekliņos. Vismaz vizuāli izskatījāmies ļoti krāsaini. Piektdien atkal uz Rīgu – uz savu «skolu». Vakarā kopā ar domubiedriem biju treniņā improvizācijas teātrī, tur ar pilnu atdevi darbošos arī šodien. Svētdien gan, ticamākais, kopā ar draudzeni baudīsim «slinku» brīvdienu. Pa vidu visiem darbiem ziņās dzirdēju, ka spiedīgajos apstākļos valsts ekonomikā pavīdējusi doma ķerties klāt «māmiņu algu» apcirpšanai. Tā kā ar draudzeni pēc mēneša gaidām mūsu pirmdzimto, šis jaunums manī izraisa visdrūmākās pārdomas. Pēc dabas esmu optimists un cenšos slikto informāciju laist garām, tomēr šo ziņu joprojām nevaru mierīgi «sagremot». Ja kāds izšķirsies par šādu soli, var teikt, tas būs uzlicis krustu valsts nākotnei. Daudzi bērnu radīšanai bija sadūšojušies, zinot, ka vismaz pirmo gadu varēs daudzmaz normāli iztikt. Nu izrādīsies, ka nekā.
