«To, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā ar ekonomiku, izjūtam arī mēs,» stāsta Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas Kontroles sektora vadītājs Jurijs Skribāns.
Viņa sacītajam ir pamats – līdz ar ekonomiskās krīzes padziļināšanos un bezdarba kāpumu tiek prognozēta malu zvejniecības gadījumu skaita palielināšanās.J.Skribāns uzsver, ka daudzi inspektoriem zināmie maluzvejnieki, kuri pēdējos gados līdzekļus iztikai varēja nopelnīt, piemēram, būvniecībā, sākuši atgriezties pie nelegālā rūpala.«Tas redzams jau tagad, kamēr ūdeņus klāj ledus – ievērojami audzis ielikto tīklu, tā saucamo televizoru un zemledus ūdu, skaits,» turpina speciālists. Sods par šādām darbībām ir no 200 līdz 500 latiem, turklāt atsevišķi būs jāmaksā par katru nelegāli noķertu zivi. Piemēram, vienas tā iegūtas līdakas vai vimbas «cena» būs 60 latu.Ņemot vērā nelegālo makšķernieku skaita palielināšanos, februārī, salīdzinot ar janvāri, augusi arī inspektoru aktivitāte. Janvārī viņi pārbaudījuši 189 objektus, mēnesi vēlāk – jau 232. Turklāt februārī par vienu zvejošanas un 36 makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem sastādīti 28 administratīvo pārkāpumu protokoli. Šā gada pirmajos divos mēnešos uzlikta soda nauda 2821 lata apmērā.Makšķerniekiem arī jāņem vērā, ka viņiem obligāti jābūt derīgai makšķerēšanas kartei. Tagad tās cena uz gadu ir desmit latu, bet uz trim mēnešiem – pieci lati.«Jāievēro, lai uz kartes būtu norādīts konkrētā makšķernieka vārds, kuru ieraksta tās pārdevējs,» uzsver J.Skribāns. Tas nozīmē, ka inspektori pārbaudīs, vai makšķerēšanas karti izmanto tās īstais īpašnieks. Bez kartes var makšķerēt jaunieši līdz 16 gadu vecumam un pensionāri, kuri vecāki par 65 gadiem.Jāatgādina, ka šogad līdakas atļauts makšķerēt tikai līdz 16. martam, kad tām sākas nārsta laiks.
