Pirmdiena, 15. decembris
Johanna, Hanna, Jana
weather-icon
+2° C, vējš 2.87 m/s, R-DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Eiroparlaments: skats no iekšpuses

Par savstarpējo slaktiņu karos, ko radīja sociālie nemieri starp valstīm, un nestabilitātes izbeigšanu valstu iekšienē, kā arī vienotas Eiropas izveidošanu pagājušā gadsimtā uzdrošinājās domāt tikai filozofi un ideālisti.

Par savstarpējo slaktiņu karos, ko radīja sociālie nemieri starp valstīm, un nestabilitātes izbeigšanu valstu iekšienē, kā arī vienotas Eiropas izveidošanu pagājušā gadsimtā uzdrošinājās domāt tikai filozofi un ideālisti.
Pēc Pirmā pasaules kara radīto trauslo nāciju vienotības mēģinājumu, ko centās realizēt Tautu Līga, šīspasaules «varenie» nodeva Minhenē un turpināja to darīt Teherānā, Jaltā un Potsdamā, flirtējot ar abiem fašistiskajiem režīmiem. Kad Otrā pasaules kara rietumu demokrātiskās alianses pretdabiskais sabiedrotais – savienība –, kas bija dibināta uz monoideoloģijas un diktatūras pamatiem, atsāka nodarboties ar pašizolāciju un deklarēt savu ekspansiju, eiropieši atkal sāka domāt par apvienošanos. Punktu ūnijas radīšanai pielika 1986. gadā parakstītais Vienotās Eiropas akts un 1992. gada Māstrihtas līgums. Pēdējais apjomīgais dokuments (vairāk nekā 250 lappušu) iekļauj sevī visus apvienošanās principus, kuri paredz ekomiskās un valūtas savienības izveidi, vienotu Eiropas pilsonību, sociālās politikas unifikāciju, kopēju ārējo un drošības politiku un Eiroparlamenta varas palielināšanu.
Eirosavienības augstākā izpildvaras institūcija ir Eiropas Komisija, kas sastāv no 20 deleģētiem komisāriem (no piecām lielajām dalībvalstīm pa diviem, no pārējām – pa vienam). Komisija arī gatavo visām dalībvalstīm saistošus lēmumus, kas likuma spēku iegūst tad, kad tos ir akceptējusi savienības lēmējinstitūcija – Ministru Padome un Eiroparlaments. Ministru Padome (atkarībā no izskatāmā jautājuma to ikreiz pārstāv viens katras dalībvalsts attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona) jautājumus izlemj ar kvalificēto balsu vairākumu. Pavisam šajā padomē ir 87 balsis, kuru skaits valstīm noteikts pēc to teritoriju lieluma. Eiroparlamentu veido 626 deputāti, kuri paši likumus nepieņem, tikai dod tiem savu novērtējumu un ar 2/3 balsu ir tiesīgi atlaist EK (tas gan ne reizi nav noticis). Viņi tiek vēlēti pēc proporcionālās pārstāvniecības principiem katrā dalībvalstī. Piemēram, no Vācijas tiek ievēlēts 81 deputāts, no Luksemburgas – 6. Eiroparlamenta pastāvīgo komisiju darba telpas ir Briselē, bet tā plenārsēdes notiek Strasbūrā, savukārt sekretariāta «sēdeklis» atrodas Luksemburgā.
Es tiku aizsūtīts uz vienu no Eiroparlamenta komisijām (pavisam to ir vairāk kā 20). Latvijai vajadzēja atskaitīties Civiltiesību un iekšlietu komisijai par savas valsts aktivitātēm organizētās noziedzības apkarošanas, bēgļu un narkotisko vielu tranzīta problēmu un citiem iekšējās drošības jautājumu risināšanas aspektiem. Pie Eiroparlamenta izveidota Latvijas misija, kurā pašreiz strādā gandrīz 20 cilvēku. Viņi risina visas mūsu valsts integrācijas problēmas. Tajā darbojas arī iekšlietu ministrijas atašejs.
Kad uz mūsu lidmašīnas tablo atkal iedegās uzraksts «piesprādzējiet jostas» un tā, iznirusi no mākoņiem, turpināja lidojumu virs Beļģijas karalistes, neviļus sāku pārdomāt, cik gan labi, ka virs Latvijas teritorijas, lidojot naktī, tumši laukumi joprojām vēl ir sastopami. Divreiz mazākā pēc teritorijas un vairākas reizes pārapdzīvotākā Beļģija no gaisa izskatās kā viena izgaismota pilsēta. Šīs valsts un vienlaikus arī Eiropas galvaspilsēta šodien atgādina «akmens džungļus», uz kuriem dzīvu floras pārstāvi ir grūti atrast. Eiropa mūs šodien var tikai apskaust, jo uz mūsu pilsētas ielām rudenī zem kājām čaukst dabīgas koku lapas, nevis papīra serpentīni. Un tas nekas, ka tējas glāze mūsu nacionālajā valūtā tur maksā gandrīz vienu latu, jo es zinu, ka, pārbraucis mājās, liepziedu uzlējuma aromātu varēšu baudīt par pliku velti.
Pirmais iespaids par «Eiropas savienoto valstu» pārvaldes sistēmu un tās iestādēm bija šāds – kādreizējā Maskavas birokrātija šodien nobālētu tās priekšā. Bet, kaut arī iestāžu tīklā tik tiešām nav viegli orientēties, EK 24. ģenerāldirekcijās, sekretariātos un citos organizatoriskajos un tehniskajos dienestos, nestrādā vairāk par 30000 ierēdņu.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.