Pagasti un skolas izstrādā projektus, lai iegūtu papildus finansējumu.
Pagasti un skolas izstrādā projektus, lai iegūtu papildus finansējumu. Tas būtu apsveicami, ja vien to atbalstītu arī vietējie iedzīvotāji. Bet tas ne vienmēr ir tā.
Glūdas pagasta Padome ir izstrādājusi Šķibes pamatskolas siltināšanas projektu, kuru īstenojot, skola tiktu kapitāli izremontēta. Bet pagastā ir vēl otra mācību iestāde – Glūdas pamatskola – kuras pedagogu un audzēkņu vecāku vidū valda pamatots satraukums. Minētā projekta realizācijas gaitā iespējama Glūdas pamatskolas reorganizācija, skolu pārveidojot par četrgadīgu sākumskolu ar bērnudārza grupām. 4. līdz 9. klašu audzēkņiem būtu jāmēro ceļš uz Šķibes pamatskolu.
Nebūs finansējuma – nebūs skolas
Iepriecināts par šo projektu neesmu, bet esam jau atguvušies un turpinām strādāt, – teica Glūdas pamatskolas direktors Jānis Skrupskis. – Ja nebūs finansējuma, skola pastāvēt nevarēs. Bet par finansējumu nelemj skolas direktors.
Jānis Skrupskis «Ziņām» pastāstīja, ka iniciatīva reformu veikšanai nākusi no Finansu ministrijas, kura, apstiprinot pagasta budžetu, vērsusi uzmanību uz to, ka pagastā ir divas skolas. Atzīstama ir pagasta vēlme projekta izstrādes rezultātā iegūt naudu, bet aiz bezkaislīgiem skaitļiem stāv cilvēki, uzskata direktors. Arī sākumskolas uzturēšanai vajadzēs līdzekļus.
Dzimstība samazinās visā Latvijā, tad jau iznāk, ka visas pamatskolas ar laiku būs jāslēdz. Būs arī tāds periods, kad audzēkņu trūks gan sākumskolā, gan pamatskolā, – apgalvo Glūdas skolas direktors.
Pašlaik Glūdas pamatskolā mācās 114 bērnu. Skolas vadība ir veikusi aprēķinus, kuri pierāda, ka nākotnē skolēnu skaits varētu palielināties: 1999./2000. mācību gadā skolā mācītos 127 audzēkņu, 2000./2001.. – 129, 2001./2002. – 133, 2002./ 2003. – 129. Runas par skolas nespēju pastāvēt skolēnu skaita samazināšanās dēļ, var izrādīties pāragras. J. Skrupskis teic, ka šādu runu dēļ viņam jau tagad var rasties problēmas ar skolotāju kadru piesaistīšanu, jo kurš gan vēlēsies strādāt bez drošas pārliecības par nākotni.
Pēdējais gaismas stariņš
3. decembrī notika Glūdas pamatskolas pedagogu un skolēnu vecāku sapulce, kurā piedalījās arī Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne un Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle. Sapulces mērķis bija iepazīstināt klātesošos ar gaidāmo skolas reorganizāciju.
Sapulces gaitā emocijas sita augstu vilni. Izskanēja pārmetumi pagasta vadībai par to, ka Bramberģē (bijušā kolhoza «Nākotne» 3. Iecirknī, kur atrodas arī Glūdas pamatskola) vairs nav ne aptiekas, ne ambulances (terapeite ierodas reizi mēnesī), ne kultūras nama. Arī uz pagasta centru, kas atrodas Nākotnes ciematā, bramberģniekiem nākas braukt … caur Jelgavu. Pagasta vadībai nerūpot šīs pagasta nomales tālākais liktenis. Pagasta pārstāvji ierodoties tikai, lai iekasētu nodokļus un naudu par komunālajiem maksājumiem. Izskanēja viedoklis, ka vecāki un bērni nevēlas saistīties ar Šķibes pamatskolu, jo arī tur viņus arī varētu uzskatīt par vērā neņemamiem nomales iedzīvotājiem.
Daudzus uztrauca arī tas, kā tiktu risinātas transporta problēmas un kas notiks tad, ja, piemēram, bērns nokavēs autobusu, vai varēs piedalīties pulciņu nodarbībās, neraizējoties par to, kā nokļūt mājās.
Dažiem reorganizācija saistās ar jēdzienu «likvidācija», jo tad zustu pēdējais gaismas stariņš. Skola pašlaik ir vienīgā vieta, kur šīs pagasta daļas iedzīvotāji var apmeklēt kādu kultūras pasākumu – koncertu, leļļu teātra izrādi. – Jau tā viss Bramberģes ciemats ir bez darba un nodzēries, – sapulcē teica kāda kundze, izskanot domai: ja nebūs vairs skolas šai pagasta nomalei lemts grimt arvien dziļāk gara tumsības purvā.
Pagasta Padomes priekšsēdētāja rosināja pedagogus pašiem būt aktīvākiem dažādu projektu izstrādē, lai iegūtu skolai papildu finansējumu, kā arī celt izglītības kvalitāti. Bet vecākiem izskanēja aicinājums padomāt par to, kur lai pagasts ņem līdzekļus, ja zemnieki laikā nenomaksā īpašuma nodokli, vairākstāvu namu iedzīvotāji nenorēķinās par apkuri un komunālajiem pakalpojumiem. Izeja no šā apburtā loka būtu jaunu darba vietu radīšana.
– Būs bērni – būs skola,
– apgalvo Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle. Šis projekts neuzliek nekādas saistības Glūdas pamatskolai. Projektā neatradīsiet teikumu: «Glūdas pamatskola ir jāslēdz tādā un tādā datumā un to apņemas izdarīt projekta realizētāji.» Tātad satraukumam nav pamata. Tas ir ļoti normāli, ka viens no mūsu rajona pagastiem izstrādā projektu, lai saņemtu Pasaules Bankas kredītu un tā rezultātā tiktu sakārtota Šķibes pamatskola. Savukārt pagasta iedzīvotājiem radies iespaids, ka tas notiks uz Glūdas pamatskolas rēķina. Tieši otrādi: ja tiks izremontēta Šķibes pamatskola, Glūdas pamatskola tikai iegūs. Šķibes pamatskola būs jāremontē tik un tā – tek jumts, jāveic klašu pārveidošana u.c. Tātad katru gadu pagastam būs jāatrod līdzekļi divu skolu uzturēšanai un līdz ar to Glūdas pamatskola saņemtu mazāk līdzekļu. Ja projekts tiktu realizēts, Šķibes pamatskola tiktu sakārtota un tai ilgu laiku nebūtu nepieciešami līdzekļi.
– Šai problēmai ir vēl viens risinājums, kas jāuzņemas Glūdas pamatskolas skolotājiem un vecākiem, – savās pārdomās ar «Ziņām» dalījās U.Gāle. – Lai katrs no šiem 40 – 50 bērnu vecākiem, kuri piedalījās sapulcē, atrod kaut vienu bērnu, kurš pašlaik mācās pilsētas skolā klasē ar 30 un vairāk skolēniem un ir neapmierināts ar tās atmosfēru, un pasaka: – Ir tāda ļoti laba skola – Glūdas pamatskola –, uz turieni tu varētu braukt mācīties – tad skolas pastāvēšanas problēmas nebūtu vispār. Tur klasē ir vidēji ir 15 skolēnu un skolotāji var katram atrast individuālu pieeju. Glūdas pagasts šiem bērniem varētu segt transporta izdevumus. Jelgavas rajonā jau šādi piemēri ir. Ozolnieku un Aizupes skolās 50% audzēkņu brauc no Jelgavas. Pilsētas skolās ir daudz tādu bērnu, kuri tur jūtas neomulīgi, bet vecākiem nav naudas lai samaksātu par mācībām privātskolā. Glūdas pamatskolā ar laiku varētu atjaunot internātu. Tur ir labas perspektīvas sporta attīstībai, dažādu vasaras nometņu rīkošanai u.c. Ja šādi varētu piesaistīt bērnus, tad nebūtu situācijas, kad klasē paliek četri, pieci bērni un skola nevar pastāvēt. Es gribētu, lai skolotāji un vecāki mūžīgi neapvainotos par visu un uz visiem, bet kopīgi padomātu, kā attīstīt šo skolu. Dzimstības statistika ir skaitļi, ar kuriem nevar strīdēties.
Izglītības pārvaldei ir dati par to, cik katrā rajona skolā mēnesī izmaksā viens skolēns. Glūdas pamatskolā – Ls 16,78 mēnesī. Šķibes pamatskolā – Ls 14, vidēji rajonā – Ls 14,58 mēnesī. Taču rajonā ir skolas, kur viens skolēns izmaksā Ls 10,20 mēnesī.
– Iznāk, ka skolas ar augstu izmaksu līmeni dzīvo uz to skolu rēķina, kurās izmaksas ir zemākas, – paskaidroja U.Gāle. – Mans nākotnes modelis lauku skolām varētu būt šāds: bērnudārzu grupas plus sešgadīgā pamatskola plus pieaugušo izglītības centrs, – teica U. Gāle. Nākotnes ciematā finansējums tiks rēķināts tikai pēc skolēnu skaita, un rezultātā Glūdas pamatskolai pietrūktu Ls 257 mēnesī. Toties šis projekts ļautu atrisināt problēmu. Līdzīgus projektus ir izstrādājuši arī Lielplatones, Elejas un Svētes pagasti.
Skolotājs pagastā – kultūras nesējs
Pagājušā gada nogalē Šķibes un Glūdas pamatskolas apmeklēja un ar pagasta vadību tikās Pasaules Bankas humāno resursu eksperts Fredriks Guladejs un Izglītības ministrijas Attīstības departamenta vadītājs Gatis Kristaps.
– Pasaules Bankas eksperts teica, ka gaidāma smaga saruna ar Latvijas izglītības, finansu un ekonomikas ministru. Izglītības ministrija mūsu projektu atbalsta, – informē Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne.
Pēc padomes priekšsēdētājas teiktā, projektā 80% līdzekļu garantē valsts, bet 20% sedz pašvaldība. Šķibes pamatskolai projekta izstrādei nebija līdzekļu, tāpēc to iesniedza pašvaldība. Projekts mums ir izdevīgs, bet, lai piesaistītu līdzekļus, stāvoklim tiešām ir jābūt katastrofālam. Pasaules Bankas eksperts Šķibes skolā ieradās atkušņa laikā, un redzēja, kā no bojātajiem griestiem spaiņiem gāzās ūdens. Arī pagasta deputāti ir iepazīstināti ar šo projektu un viņu pirmais jautājums bijis par to, kāda būs sabiedrības attieksme. Pašlaik to nevar vērtēt kā pozitīvu, taču tiek veikts izskaidrošanas darbs ne tikai pagasta iedzīvotāju, bet arī pedagogu vidū. Projektos pastāv trīs riski: saimnieciskais, finansiālais un sociālais. Šajā gadījumā ir sociālais risks. Bet, izstrādājot šo projektu, pie viena galda ar pagasta vadību sēdēja Šķibes pamatskolas, Glūdas pamatskolas un bērnudārza vadība. Mēs esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka neviens pedagogs bez darba nepaliks, atzīmēja L. Kalvāne.
– Ja grib strādāt, attālums nav šķērslis, – uzskata pagasta padomes priekšsēdētāja. – Daudzi pedagogi uz Glūdas pagasta skolām brauc no Jelgavas vai ir pensionāri. Pieņemsim, es uzsveru, pieņemsim, ka Glūdas pamatskolā paliek tikai 1. – 4. klasi, bet arī tad tur saglabājas darbs 10 skolotājiem. Šajā skolā jāplāno, kā varētu gūt lielāku atdevi, rīkojot skolēnu vasaras nometnes, piemēram, ar vides aizsardzības ievirzi, aktivizējot pulciņu darbu un piesaistot vietējos iedzīvotājus. Eksperts no Amerikas varēja pārliecināties, ka Šķibes pamatskolā vēl plkst. 20 notiek pulciņu nodarbības, pieaugušie nodarbojās ar aerobiku u.c.. Es uzskatu, ka skolotājs ir tas, kas «nes» kultūru pagastā.
Pagasta Padomes priekšsēdētāja sacīja, ka šogad esot plānots attīstīt kultūras dzīvi Bramberģē. Tur ļoti nepieciešama bibliotēka. Labs risinājums jau esot rastas, lai aktivizētu sporta dzīvi. Pagasts sporta metodiķim piešķīra pilnu slodzi.
Pēcvārda vietā
Sociologu zīmētās demogrāfijas līknes nebeidz rosināt uz pārdomām Latvijas iedzīvotājus un hamletiskais jautājums «būt vai nebūt» uztrauc ne vienu vien lauku skolu. Daudzviet tās ir kļuvušas par maziem kultūras centriņiem. Vai esam jau aizmirsuši nesenās vēstures mācības – kolhozu apvienošanos, mazo fermu apvienošanos kompleksos? Vai mēs vēlamies, lai līdzīgi kā daudzviet pamesto fermu tukšo logu ailēs svilpo vējš? Tas svilpotu arī pamesto skolu ēku durvīs! Vēl pavisam nesen mums apgalvoja, ka bērni ir mūsu nākotne. Ko apgalvos un solīs 7.Saeima?
