Plastmasa tikai sadrūp, tā nedegradējas dabā un nekur nepazūd, tāpēc par videi labvēlīgu nav uzskatāma.
«Bioplastmasa ir materiāls, kas tiek ražots, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Šī plastmasa top no dabīgiem materiāliem un atjaunojamiem dabas resursiem,» ar šādu saukli lielveikals «Maxima» un arī «Elvi» kopš pagājušā gada patērētājiem piedāvā iepirkuma maisiņus, solot, ka tie divu gadu laikā noārdās organiskas kompostēšanas rezultātā un sadalās videi nekaitīgos materiālos. Taču uzrunātie eksperti «Ziņām» apgalvo, ka šie maisiņi videi nav nemaz tik draudzīgi. Vēl vairāk – tie uzskatāmi pat par kaitīgiem, jo noārdās līdz putekļu izmēram, taču polietilēns nekur nepazūd. Tādēļ kompostēt tādus «bioloģiskos» maisiņus nav ieteicams. Liek dažādos substrātosLai noskaidrotu, vai šie maisiņi vidē tiešām sadalās salīdzinoši ātri un mežos neglabāsies piecus gadsimtus kā ierastie, no polietilēna gatavotie, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti Augsnes un augu zinātņu institūtā janvārī sākuši pētījumu, maisiņu paraugus ievietojot dažādos substrātos. Augsnes piesārņojuma, mikrobioloģijas un kompostēšanas procesu pētniece lektore Laila Dubova stāsta – nav šaubu, ka kompostā ātri vien sadalās no papīra gatavotie maisiņi. Dabai un augsnei draudzīgi ir arī no cietes ražotie, ko «nesmādē» mikroorganismi. Taču salīdzinoši nesen pircējiem tiek piedāvātas pēc izskata it kā polietilēna kulītes, uz kurām norādīts – to sastāvā ir tā saucamā «epi» piedeva. Tās noārdās skābekļa ietekmē, tādēļ uzskatāmas par biomaisiņiem.Vasarā vēstīsim, kādus rezultātus šis pētījums ir sniedzis. L.Dubova teic, ka mērķis ir noskaidrot vismaz divas lietas – vai tiešam sadalās tik ātri, kā tirgotāji sola, un vai šos procesus ietekmē atšķirīgi substrāti, kuros maisiņi ielikti.Pārvēršoties želejāArī lielveikali jau pērnvasar nolēmuši pārliecināties par ražotāju solījumu, ka iepakojums sairs gada līdz divu laikā. SIA «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš «Ziņām» atklāj: «Jūlijā biomaisiņu ielikām slēgtā krūzē ar tīru ūdeni. Tā gan ir daudz neitrālāka un mazāk dabiska vide nekā komposta kaudze, jo tur nav mikroorganismu, gaisa un ūdens cirkulācijas. Taču pat tur rezultāti ir iepriecinoši – februārī daļa maisiņa pārvērtusies želejā, bet uz atlikušās saaugušas tādas mikrosēnītes, kādas citkārt vērojamas uz pūstošiem augļiem.» Taču lektore L.Dubova par «Maximas» pētījumu gan teic, ka pelējuma sēnītes parādītos arī uz parastās plastmasas, jo šādā ūdenī nav nodrošināta sterila vide, tur tāpat savairojas mikroorganismi. Līdzīgu eksperimentu ar saviem dzeltenajiem maisiņiem veic SIA «Elvi grupa», taču šis lielveikals pagaidām par pētījuma gaitu izsakās atturīgi. «Vēl nav gads riņķī, kopš maisiņi ieviesti, un līdz ar to nav «nostāvējušies» gana ilgi,» saka tirgotāja pārstāve Vineta Grigāne. Satur smagos metālusLLU profesore Lija Dukaļska, kas pēta pārtikas iepakojumus, par «Maximas» un «Elvi» biomaisiņiem izsakās kritiski. Jā, piedeva «epi» pāris gados gan destabilizē polietilēna struktūru, taču maisiņa sastāvā videi draudzīgu materiālu nav, jo tie ražoti no naftas produktiem. «Dabai neko labu šie maisiņi nedod. Piedeva tos degradē, bet kompostēt nebūtu labi, jo satur smagos metālus un citas kaitīgas vielas,» vērtē profesore. Viņa arī apšauba, ka par dabai labvēlīgajām nosauktās kulītes varētu mazināt drazas apjomu atkritumu poligonos. Uz maisiņiem pat ir uzraksts, ka tie sadalās skābekļa vidē, taču izgāztuvēs milzīgajos un nosegtajos kalnos skābeklis netiek. Profesorei piekrīt arī docente Sandra Muižniece-Brasava, kas pēta pārtikas produktu iepakojuma materiālus. Par «epi» piedevu viņa teic – tā nesadalās bioloģiski, bet tikai sadala polietilēnu. Arī L.Dukaļska uzsver, ka «šo maisiņu sastāvdaļas jau nekur nepazūd, tās sadalās līdz putekļu izmēram, bet paliek augsnē, zeme tiek piesārņota, tādēļ no dabas aizsardzības viedokļa nekā laba tur nav.» Profesore domā, ka tādēļ par biomaisiņiem tos nedrīkstētu saukt.
