Jānis Ošs no Platones pagasta – divpadsmit gados no arodskolas audzēkņa līdz doktoram.
Jaunais inženierzinātņu doktors Jānis Ošs atceras, ka, astoņdesmito gadu beigās izglītojoties Platones pamatskolā, mācības viņam nebija pirmajā vietā. Ne latviešu valoda, ne matemātika, kur nu vēl angļu valoda! Nebija jēgas iet uz vidusskolu. Tēvs Jāzeps Ošs, meliorācijas inženieris padomju saimniecībā, tolaik būvēja ģimenes māju. Dēls palīdzēja, un atklājās, ka zāģi, naglas un āmuru puika rokā turēt iemācās ātri. Tad varbūt iet mācīties par galdnieku!? Jelgavā lielāks plašums 1993. gadā Jānis tika uzņemts Jelgavas Tehniskajā licejā, kas nu pārtapis par Amatniecības vidusskolu. Tā saucamā «profene» gan neskaitījās prestiža mācību iestāde, tomēr dzīve kļuva interesantāka. Katru darbdienu bija jābrauc uz pilsētu, kas piedāvāja plašākas iespējas arī interešu izglītībā. Jānis kļuva par savējo firmas «Eļmi» datorsalonā Svētes ielā. Jaunās informāciju tehnoloģijas viņu apbūra. «Salonā pulcējās gudri puiši, un var teikt, ka firmas īpašnieks Andrejs Terevjaņins ir viens no maniem likteņa cilvēkiem. Viņš pieņēma vasaras praksē it kā tādēļ, lai izgatavotu salonam mēbeles. Taču es vairāk darbojos kā programmētājs un firmā paralēli mācībām licejā nostrādāju četrus gadus,» stāsta Jānis. Darbs ar datoriem cēla puiša pašapziņu. Viņš pirmais visā licejā nodeva ar datorprogrammu gatavotus rasējumus, arī matemātika un citi «mīļie» priekšmeti vairs nelikās tik ļoti nomācoši. Secinājums – pēc liceja jāiet uz augstskolu. Ne tikai pliks informātiķis Bet kādu jomu studēt – informācijas tehnoloģijas vai kokapstrādi? Brālēns Atis KozuIs, kurš tolaik jau bija kļuvis par speciālistu IT jomā, deva padomu: «Ej uz «mežiem»! Informātiku tu apgūsi pašmācības ceļā, jo šajā jomā ir daudz kursu un literatūras. Patstāvīgi apgūt kokapstrādes inženierzinātni diez vai būs iespējams. Būt plikam datoriķim bez pamatīgām zināšanām kādā nozarē – tas, manuprāt, nav labākais.» Tā Jānis iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē. «Man tēvs nekad nav teicis: «Mācies, ņem piemēru no manis! Taču likteņa ironija, ka esmu pabeidzis tieši to pašu fakultāti, ko viņš. Un, kad sāku dzīvot kopmītnēs, trāpījos tieši tajā pašā istabā, kur pirms gadiem trīsdesmit studējot dzīvoja tēvs un kur māte pie viņa bija nākusi ciemos… » smaida Jānis. Te gan jāpiebilst, ka Jāzeps Ošs piecdesmit piecu gadu vecumā beidza maģistrantūru vēl vienā fakultātē – LLU lauku inženieros apguva jaunāko meliorācijā, ar ko saistīts viņa tagadējais darbs Lauku atbalsta dienestā. «Es diez vai būtu gājis doktorantūrā, ja ne vēl viens likteņa cilvēks – profesors Valentīns Pušinskis. Viņš jau no otrā kursa mani iesaistīja pētījumos, un tas iepatikās,» stāsta jaunais doktors. Jāņa trumpis, protams, bija informācijas tehnoloģijas. Šajā jomā viņš, studējot maģistrantūrā, jau lasīja lekcijas, kā arī strādāja par datorsistēmu administratoru. Dators paver ceļu sirdslietāsDeviņdesmito gadu beigās dators jau bija diezgan parasta lieta arī studentu kopmītnēs. Kā tur gadījās, kā ne, bet reiz vienā jaukā «putriķu» (tā LLU sauc topošos pārtikas tehnologus) meiteņu istabiņā dators «piemiga». To atmodināt no kaimiņiem tika aicināts zinošais Jānis. Tā viņš iepazinās ar savu nākamo līgavu līvānieti Ivetu. Trīs gadi pagāja draudzējoties. Taču pēdējā kursā Jānis un Iveta jau bija stabils pāris, kas ģimenes ligzdai iegādājās Jelgavā dzīvokli. Tas pirms lielā cenu lēciena 2003. gadā vēl maksāja četrus tūkstošus latu. Paņemot kredītu, tas strādājošu studentu ģimenei bija pa spēkam. Pirms laulībām pēdējā jūtu pārbaude jaunajam pārim bija 2002. gada vasarā, kad Iveta aizbrauca praksē uz Vāciju, bet Jānis strādāja Dānijā. Tās mīļās vēstules (nevis elektroniskās, bet parastās ar markām un pasta zīmogiem), telefona zvani un tikšanās nepārprotami liecināja, ka viena no svarīgākajām mūža izvēlēm izdarīta. Jānis un Iveta apprecējās 2002. gada rudenī. Mācības, darbs, zinātne un vēl rūpes par jauno paaudzi (Jānim un Ivetai jau aug divi dēli – Eduards un Jēkabs, kuriem pa abiem kopā ir deviņi gadi) – tur sanāk liela noņemšanās, taču ģimene tiek galā. Var vēl piebilst, ka, studējot doktorantūrā, Jānis, strādājot pēc darba vakaros, Platonē paspējis uzcelt māju. Daudz kas veikts paša un arī izpalīdzīgu studentu rokām. Gan zinātnieks, gan uzņēmējsPēc doktora grāda iegūšanas tālāk vairs nav kur studēt. Turpmāk Jānis plāno aktīvāk iesaistīties projektos, attīstīt savu zinātni. Otrs viņa darbības virziens ir IT pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Šim nolūkam viņš kopā ar pieciem domubiedriem nodibinājis firmu SIA «Tīkla eksperts», kuras adrese ir Peldu ielā Jelgavas biznesa inkubatorā. Kā atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ošs, biznesam pašlaik nav labākais laiks, bet ir jāgatavojas ekonomikas augšupejai. Jānis OšsDzimis 1978. gada Līgo dienā Jelgavā, dzīvo Platonē.Izglītojies Platones pamatskolā, Jelgavas Tehniskajā licejā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē. Papildus pabeidzis deviņus kursus IT jomā Baltijas Datoru akadēmijā, Dānijā, Zviedrijā un citviet. Piedalījies astoņās starptautiskās konferencēs.Kopš 2004. gada strādā Meža un koksnes pētniecības un attīstības institūtā par IT projektu ekspertu.Apbalvots ar Dr.Kārļa Ulmaņa stipendiju 2000./2001. studiju gadam un VAS «Latvijas finieris» balvu par kvalifikācijas darbu «Datorizēta materiālu plūsma».Precējies, ģimenē divi bērni.VIEDOKļIProfesors Henns Tuherms: Promocijas darbā «Koksnes resursu plūsmas analīze» Jānis Ošs izstrādājis oriģinālu instrumentu meža nozares kompleksas attīstības modelēšanai. Tam līdzvērtīgu nav ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Jautājums ir, cik efektīvi mēs šo instrumentu izmantojam, kādu informāciju tajā ievadām. Jāni pazīstu jau gadus desmit. Viņš bija kā slims ar datoriem, un šī «slimība» viņu aizvedusi līdz doktoram. Profesors Pēteris Rivža: Jāņa Oša doktora darbā ir saikne ar ražotājiem. Viņš savus pētījumus veica pēc Kokrūpniecības federācijas pasūtījuma. Tādēļ domāju, ka darbs netiks ielikts plauktā, bet gan lietots un pilnveidots. Jāpiebilst, ka doktoranta pētījumus atbalstīja Eiropas Savienības struktūrfonds.
