Kāds ir pirmais iespaids par Latvijas iekšlietu sistēmu? Vai esat apmierināti ar drošības pakalpojumiem, ko jums sniedz valsts? Vai ar gāzes baloniņu vien pietiks? Šādus un daudzus citus jautājumus šodien uzdod vairums iedzīvotāju Latvijā. Noziedzība piedzīvo strauju kāpumu, bet jaunie likumpārkāpēji kļūst neprognozējamāki un agresīvāki, nekā iepriekš spējām iedomāties. Tāpēc daļa sabiedrības noskaņojas pašaizsardzības pasākumiem, paļaujoties vien paši uz sevi, un satraukumam ir pamats. Šis ir viens no aktuālākajiem jautājumiem kontekstā ar finanšu resursu nepietiekamību un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, kas ar steigu jārisina jaunajai valdībai un jaunajam iekšlietu ministram.Iekšlietu ministrijas budžets pērn bija aptuveni 228 miljoni latu, kas Eiropas kontekstā nav liela summa, taču pēdējos desmit gados tā augusi vairāk nekā par 100 miljoniem latu. Kāpums šajā laikā bijis pamatīgs, un tas arī šodien ir nopietns nodokļu maksātāju resurss, lai garantētu valsts iekšējo drošību. Tas arī ir nopietns pamats, lai sabiedrība arvien skaļāk prasītu rezultātus no iekšlietu struktūrām, tai skaitā – operatīvu reakciju noziedzības prevencijai un novēršanai. Mēs nevaram būt apmierināti ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, kas patlaban svārstās 13 – 20 procentu robežās. Salīdzinājumam 2003. gadā – ap 45 – 50 procentu. Kritisks jautājums ir Iekšlietu ministrijas ideja – samazināt atbildības pakāpi par tā saucamajiem «mazsvarīgajiem» noziegumiem. Neattaisnojama ir lēnā policijas reakcija noziegumu izdarīšanas vietā, kas būtiski saistīta ar tā atklāšanas iespējām. Protams, var piesaukt ekonomisko krīzi un vainot naudas trūkumu, taču risinājumi jāatrod jau tuvākajā laikā, par spīti minētajiem iemesliem.Ieteiktu dažas idejas jaunajam iekšlietu ministram.1. Piesaistīt neatkarīgus ekspertus, lai nekavējoties veiktu funkcionālo auditu iekšlietu resorā, pārdislocējot cilvēkresursus un līdzekļus aktuālajām drošības prioritātēm.2. Pārskatīt Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas budžetus, novirzot ievērojamu līdzekļu daļu policijas un ugunsdzēsēju vajadzībām, jo patlaban ārējie apdraudējumi ir minimāli, taču aizvien aug iekšējās drošības riski.3. Noziegumu novēršanai un atklāšanai piesaistīt ceļu policiju, kur strādā ap 900 policistu un kuri var efektīvi reaģēt, operatīvi ierodoties nozieguma vietā. Igaunijas pieredze liecina, ka tas dod labu rezultātu, turklāt arī līdzekļu ekonomiju.4. Piesaistīt ES valstu profesionāļus policijas vadībā, kur nepieciešamas atbilstošas izmaiņas likumā, taču tas nodrošinās operatīvu pieredzes apmaiņu daudz lētāk, nekā sūtot policijas vadību apmācību programmās pa visu pasauli.5. Uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, sniedzot objektīvu un precīzu informāciju, lai aktīvi iesaistītu sabiedrību noziedzības novēršanā.Patlaban ir īstais brīdis rīkoties, jo arī noziedzības struktūrās ir finanšu krīze un mazinājušās spējas organizēti rīkoties, tāpēc policijai tas jāizmanto, lai to novājinātu. Protams, izņemot, ka iekšlietu ministrijā joprojām pastāvēs vecā filosofija un padomju laika pieeja. Bet tad ar gāzes baloniņiem vien var nepietikt…
