Iedzīvotāji bažījas par pēkšņo tehnikas rosību plašā teritorijā Iecavas upes krastā; vides dienests un īpašnieks mierina – viss notiek likumīgi.
Pāris dienu kopš pagājušās piektdienas ceļa posms no cukurfabrikas teritorijas pa Kalnciema ceļu līdz Ozolpils parkam bija noklāts ar zilpelēku mālainu vielu. Vietumis no smagajām mašīnām izkritušie palieli māla un grunts pikuči pat apdraudēja vieglo transportlīdzekļu bamperus. Lielās rosības iemesls – no kādreizējiem biešu pārstrādes fabrikas notekūdeņu nosēddīķiem auglīgā grunts tika vesta uz vairākus hektārus lielu teritoriju Klijēnu ceļā, ko no vienas puses ieskauj Iecavas upes krasts, otrā atrodas cauruļu rūpnīcas SIA «Melros» teritorija un Ozolpils parks. Iedzīvotāji satraukušies, ka līdz šim neskartais Iecavas upītes krasts tiks apbūvēts, izjaucot mierīgo ikdienu. Darboties drīkst, bet dižkokus skart nav ļautsOzolpils parks, tā apkaime un SIA «Melros» teritorija, var teikt, pieder vienam īpašniekam. Kā vēsta pašvaldības informācija, Ozolpils muiža nav saglabājusies, bet parks ir daļēji privātpersonu īpašumā. Gan parks, gan tuvējā apkārtne gar upes krastu, kopumā 14 hektāru, pieder Rutai Dementjevai. Savukārt turpat esošās SIA «Melros» saimnieks un valdes loceklis ir viņas vīrs Leontīns Dementjevs. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītāja Meldra Priedēna skaidro, ka Ozolpils parks ar Jelgavas domes lēmumu apstiprināts kā vietējas nozīmes objekts, jo tajā ir Jelgavā lielākā dižkoku koncentrācija. Teritorijā atrodas valsts nozīmes, kā arī ar domes lēmumu apstiprināti vietējas nozīmes dižkoki. Parkā aug astoņi ozoli, četras lapegles, divas veimutpriedes un liepa. Daļai Ozolpils parka ir apgrūtinājums – vietējas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. «Saimnieciskās darbības ierobežojumi tur saistīti tikai ar šo koku saglabāšanu,» informē M.Priedēna. Līdzina teritoriju un aizdara bedresPēc tuvējo iedzīvotāju paustajām bažām Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes inspektore Zane Laiviņa pārbaudīja Kalnciema ceļa tuvumā Iecavas upes krastos notiekošo. Kā «Ziņām» teic pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, šajā vietā upes krastā drīkst uzbērt zemi, vienīgie ierobežojumi attiecināmi uz desmit metru tauvas joslu, kam jāpaliek neskartai. Z.Laiviņa savukārt konstatēja, ka grunts netiek uzbērta arī Iecavas upes aizsargjoslā, kas pēc pilsētas teritorijas plānojuma tur ir 50 metru plata.Zemes saimnieces pārstāvis L.Dementjevs teic, ka viņš ieplānojis sakārtot upes krastu, kas pamatīgi sapostīts no 1973. līdz 1983. gadam, kad tur aktīvi strādājis toreizējais meliorācijas institūts. Tolaik upes mala norakta, lai iegūtu grunts iegulas, tādējādi radītas milzīgas bedres. Krasti kļuvuši zemi, kā Iecava pavasaros pārplūst, tā ūdens pārklājot lielu daļu tuvējās teritorijas. Vieta esot laba, krastos dzīvo pīles, bieži mana arī lapsas un citus dzīvniekus. Tādēļ īpašniece vēloties to sakārtot, zemi nolīdzinot un aizdarot bedres. To dara, izmantojot grunti no cukurfabrikas teritorijas, kur savukārt tiek līdzināti kādreizējie nosēddīķi jeb tā dēvētie dūņu lauki. Pēc smakas, kas valdīja Iecavas krastā traktoru darbības vietā, var secināt, ka šīs dūņas sajaukumā ar māliem ir ar organiskajām vielām bagāts maisījums. L.Dementjevs teic, ka zeme viņam piedāvāta bez maksas, pašam jāorganizē tikai transports. Viņš arī piebilda, ka mālus ved no pašvaldības teritorijas, turklāt tos ņemt viņam piedāvājis kāds paziņa: «Cilvēki no pašvaldības mani atrada.» Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta gan noliedz, ka kādam izredzētajam par velti tiktu dāļāta auglīga zeme. Darbi domes platībās gar Lielupi nemaz vēl nav sākti, tādēļ arī grunti no turienes nevarot vest. Tas tiek darīts no cukurfabrikas teritorijas. Drīkst būt peldvietas, lai būvētos, jāmaina noteikumiJelgavas pašvaldības Būvvaldē skaidro, ka teritorijas plānojumā Ozolpils parks un zeme tā tuvumā nav paredzēta apbūvei. Upes krastā drīkstot veidot peldvietas, jo teritorijas attīstība paredzēta saistībā ar ūdens izmantošanu. Pašlaik gan notiekot teritoriālā plānojuma izmaiņas, ja zemes īpašnieks vēlas, varot iesniegt priekšlikumu perspektīvā atļaut arī būvniecību. Jelgavas apbūves noteikumos teikts, ka meža parku teritorijās ļauts iekārtot nelielus pakalpojumu objektus, kas nepiesārņo vidi un celtniecības gaitā nerada tās bojājumus, kā arī ierīkot gājēju celiņus un laukumus. Taču, kamēr nekas netiek celts, vides pārkāpumu nav. H.Verbelis teic, ka grunts uzvešanai nav nepieciešams saņemt atļaujas, jo netiek skarta zemes virskārta. L.Dementjevs gan «Ziņām» neslēpa, ka nākotnē Iecavas krastu blakus Ozolpils parkam ieplānojis arī apbūvēt. Pagaidām gan darbi netiks turpināti. Runājot par mālainajiem grunts gabaliem, kas no smagajām mašīnām bira uz Kalnciema ceļa un izbrīnīja ne vienu vien autobraucēju, L.Dementjevs teic – tā ir kravas transporta firmas atbildība.
