Māra Zustrupa, Noras Bumbieres fonda darbiniece.
Esmu domājusi par to, kāpēc cilvēkiem patīk 70. – 80. gadu latviešu estrādes dziesmas. Laikam gan tik skaistas melodijas un vārdus tagad Latvijā neviens neraksta. Cilvēki izslāpuši pēc kaut kā mīļa un jauka, nevis skaļa, roķīga un nelatviska. Tādēļ arī skaidrs, kādēļ jau trešo gadu netrūkst publikas Noras Bumbieres fonda rīkotajos koncertos. 12. marta vakarā Jelgavas kultūras namā tas būs jau piektais. Man jāatvainojas mūzikas mīļotājiem, kuriem varbūt atkal pietrūka vietas. Priecājos, ka fonda koncertos iesaistās jaunāki dziedātāji. Tā mūsu programmā būs arī Intars Busulis, kas, pirms dažiem gadiem ar grupu «Cafe» izpildot agrāk Noras dziedāto «Ķiršu lietu», kļuva plašāk pazīstams. Mūsu fonda uzdevums ir atrast un pamudināt jaunos talantus. Tādēļ arī rīkojam konkursus, kuru pusfināls šogad 24. aprīlī risināsies Mārupes kultūras namā. Ceram, ka turpmāk pusfināli varētu notikt vairākās Latvijas vietās, taču fināls un Noras jubilejas koncerts vienmēr būs Jelgavā. Marts jau kopš bērnības man saistās ar vairākām svētku dienām, kas seko cita citai. Vispirms 8. marts, kad tēvs ar konfekšu tūtu sveica ne tikai mammu, bet arī mūs – trīs Bumbieru meitas. Pēc tam 13. marts – Noras dzimšanas diena, 21. marts – dzimšanas diena vecākajai māsai Dacei, tad – mana vārdadiena. Vēlāk 8. martā nāca klāt dzimšanas diena Daces meitai Ivetai… Tas bija ļoti jauki. Cenšos, lai kaut ko no tās labās kopības sajūtas manto bērni un mazbērni. Kopš pagājušās nedēļas pēc sava sociālā statusa esmu bezdarbniece. Sešus gadus strādāju Jelgavas Gaļas kombinātā par ēdnīcas vadītāju. Tagad, kad uzņēmumam ļoti grūti iet ar produkcijas pārdošanu, vairāki darbinieki tiek atlaisti, citiem samazināts darba laiks un alga. Tas ir sāpīgi. Man nepatīk iet no vienas darbavietas uz otru. Šķiroties valdes priekšsēdētāja Ināra Greijere teica, ka, ražošanai paplašinoties, tiks aicināti atpakaļ vecie, pārbaudītie darbinieki, nevis meklēti jauni no malas. Tāda attieksme priecē. Ar Noras Bumbieres fondu pagaidām mēs nepelnām. Ieņēmumi aiziet konkursa organizēšanai. Kādu laiku droši vien iznāks dzīvot vīra maizē. Ir kredīti, bet cerēsim uz to labāko. Priecājos par dzīvi Ozolniekos, uz kurieni esmu pārcēlusies pirms diviem gadiem. Jelgavā, lielāko mūža daļu dzīvojot Jaunatnes ielā, pazinu tikai blakus durvju kaimiņus. Taču šeit visa iela cits citu sveicina, jūt savstarpēju labvēlību.
