«Medīt jau viņas var, bet ādas nav kur likt un patronas arī žēl tērēt,» par nelūgtajiem kaimiņiem – Amerikas ūdeļu ģimeni – stāsta Liepājas ezera zvejnieks, netālu no zvēraudzētavas dzīvojošais Jānis Slavickis.Biedrības «Liepājas ezeri» izpilddirektors Ēvalds Urtāns uzskata, ka šie dzīvnieki Latvijas ziemeļdaļā izplatījušies no zvēraudzētavām, bet dienvidu rajonos varētu būt ieceļojuši no Lietuvas, kur kādreiz palaisti savvaļā. Šogad apstiprinātajā Liepājas ezera dabas aizsardzības plānā esot paredzēts to skaitu samazināt. «Nodara lielu postu zemē un uz ūdens ligzdojošiem putniem,» viņš paskaidro. J.Slavickis, dzīvojot un strādājot pie ezera, pat iedraudzējies ar vienu ūdeļu ģimeni. «Dzīvo viņas visur kur. Rok alas pie novadgrāvjiem, lien pažobelēs un pagrabos,» viņš stāsta. Pirms kāda laika dīķī ielaidis dekoratīvās «japāņu karpas». «Bija man gan baltraibās, gan brūnraibās. Tās peld pa ūdens virsu, un ūdeles izķēra visas līdz pēdējai.» Zvejnieks novērojis, ka ūdeles negausīgi izēd olas un mazuļus gan lielo, gan mazo ūdensputnu ligzdās. «Viņas ir tādas grābšas! Kad nāku krastā ar zivīm, jau gaida. Pasviežu vienu – aizvelk, noglabā. Tūlīt klāt pēc nākamās. Ja nedodu, čiepj pašas,» par nelūgtajiem kaimiņiem saka zvejnieks. Viņš spriež, ka ūdeles veic posta darbus arī putnu kūtīs, tikai īpašnieki tos pierakstot seskiem. Ūdeles atšķiroties ar spilgti brūnu vai melnu kažociņu. «Seski tādi pelēcīgāki. Smaka gan abiem stipri līdzīga.»Tomēr lielākais Amerikas ūdeles nodarījums ir tas, ka viņa izkonkurēja Eiropas ūdeli. Tās Latvijā vairs nav reģistrētas kopš 1994. gada.
