Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) pirms gada veiktais pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību liecina, ka 85 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā lietojuši alkoholu, turklāt 34 procenti to darījuši vienu līdz trīs reizes mēnesī, kas no sabiedrības veselības viedokļa vērtējams negatīvi. Turklāt 57 procenti aptaujāto neuzskata par nosodāmu alkoholu iemalkot vairākas reizes nedēļā. SVA atkarību slimību speciālisti šos datus skaidro ar plašu un akceptētu grādīgo dzērienu lietošanu sabiedrībā. Vīriešiem vienā reizē izdzertā grādīgā daudzums ir lielāks un iedzeršanas reizes biežākas nekā sievietēm. Visbiežāk lietoti ir stiprie alkoholiskie dzērieni (degvīns, konjaks, brendijs), nedaudz mazāk – vīns, alus un gatavie kokteiļi. Lielākā daļa aptaujāto norādīja, ka galvenokārt grādīgais tiek iedzerts savās mājās. Drauga mājas, viesības, bārs un klubs nosauktas kā nākamās izplatītākās alkohola lietošanas vietas. Tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis, Jaunzēlande un Austrālija pieņemts uzsvērt atbildīgu alkohola lietošanu, kas ietver sevī informācijas izplatīšanu un aicinājumu iedzīvotājiem kontrolēt grādīgā dzeršanas biežumu un daudzumu. Par riskantu tiek uzskatīta vairāk nekā piecu devu lietošana vienā reizē (viena deva ir 10 gramu absolūtā alkohola vai 30 gramu stiprā alkoholiskā dzēriena) un dzeršana vismaz četras reizes nedēļā. Pētījumā veiktie aprēķini liecina, ka Latvijā vairāk nekā piecas devas vienā reizē lietojuši 36 procenti iedzīvotāju. 54 procenti vīriešu un 18 procenti sieviešu vismaz reizi pēdējā gada laikā izdzēruši vairāk nekā piecas devas reizē. Sieviešu vidū, palielinoties vecumam, riskanto alkohola lietotāju īpatsvars samazinās, savukārt vīriešu vidū tas paliek nemainīgā līmenī. Interesants ir fakts, ka vīriešu vidū ienākumu līmenis riskantas dzeršanas varbūtību būtiski neietekmē, taču tas būtiski palielinās sievietēm ar augstāku ienākumu līmeni. Iedzīvotāju ierosinājumi alkohola lietošanas ierobežošanai: pacelt alkohola cenu; ierobežot tā reklāmu; pastiprināti informēt un izglītot sabiedrību, īpaši jauniešus; risināt ekonomiskās un sociālās problēmas; paplašināt kriminālatbildību un pastiprināt sodus par nodarījumiem alkohola reibumā; likvidēt nelegālās tirdzniecības vietas un ierobežot tirdzniecību.
