Apkopojot datus par avārijām pēdējos gados, Jelgavas policijas darbinieki atklājuši, ka mūsu pilsētā ir vairāk nekā 80 vietu, kur ceļu satiksmes negadījumi notiek biežāk nekā citviet.
«Lai cik dīvaini tas liktos, melno punktu topa augstākajā vietā ir lielveikalu autostāvvietas – tieši tur no 2005. līdz 2008. gadam reģistrēts visvairāk negadījumu. Pārsvarā gan tā ir neuzmanība manevrējot,» skaidro Jelgavas Kārtības policijas 3. nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš.Visbiežāk neizvēlas atbilstošu ātrumuPilsētā sadursmes triju gadu laikā notikušas arī krustojumos, kuros ir dzīva satiksme. Tiesa, pērn veiktie satiksmes organizācijas uzlabojumi varētu ieviest korekcijas Jelgavas melno punktu kartē, taču, vai tā būs, kļūs zināms tikai gada nogalē. Pērn ielas, kurās visbiežāk notikušas avārijas, ir Rīgas (65 negadījumi), Lielā (60), Pasta (51), Raiņa (29), Akadēmijas (22), Lietuvas šoseja (22), Loka maģistrāle (21) un Mātera iela (20). Savukārt par bīstamākajiem krustojumiem pēc iepriekšējo trīs gadu statistikas var uzskatīt Lielo ielu un Čakstes bulvāri, Rīgas un Garozas ielu, kā arī Pasta un Lielo ielu.«Vainot satiksmes organizāciju tajā nevajadzētu – šoferiem jāiemācās braukt tādā situācijā, kāda tā ir. Galvenais avāriju iemesls ir neuzmanība – apmēram katrā ceturtajā gadījumā nav izvēlēts atbilstošs braukšanas ātrums, 15 procentos – ievērota distance, savukārt 10 procenti sadursmju notiek, braucot atpakaļgaitā,» novērojumus klāsta A.Putniņš. Policiju var nesauktRunājot par bīstamākajām vietām rajonā, A.Putniņš min, ka aizvadītajā gadā avārijas visbiežāk notikušas uz Rīgas – Jelgavas (102), kā arī Dobeles šosejas (43). Uz pēdējā minētā autoceļa negadījumi pārsvarā notiek pie pagrieziena uz Tušķiem un Bramberģi, jo autovadītāji savlaicīgi neieslēdz pagrieziena rādītāju vai arī avārija notiek apdzenot. «Gribas autovadītājiem atgādināt, ka sīkās sadursmēs, tas ir, ja necieš cilvēki, netiek nodarīti zaudējumi trešajai personai, kā arī negadījumā iesaistītās automašīnas guvušas nebūtiskus bojājumus, policiju var nesaukt – atliek sastādīt saskaņoto paziņojumu vai arī informēt par notikušo apdrošinātājus (ja transporta līdzeklim ir brīvprātīgā apdrošināšana KASKO – red.),» piebilst ceļu policijas priekšnieks.
