Tūkstošiem zivju, vēžu un citu ūdensdzīvnieku un augu bojāejā prokurors apsūdz cukurfabrikas vadītāju Jāni Blumbergu.
Pēc trīs gadu izmeklēšanas Jelgavas tiesā nonākusi lieta par Lielupes piesārņošanu 2005. gada otrajā pusē un iepriekšējos rudeņos. Prokurors uzskata, ka apzināti pieļauts būtisks kaitējums videi, un tā nodarīšanā vaino akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» valdes priekšsēdētāju Jāni Blumbergu. Saistībā ar masveida zivju bojāeju tā ir pirmā un tiek vērtēta kā līdz šim apjomīgākā tiesas prāva, kurā spriedums tik drīz nav sagaidāms. Zīmīgi, ka tiesas process sākts laikā, kad cukurfabrikas teritorijā jau visas 69 ražošanas būves gandrīz nojauktas un ap 40 hektāru lielā teritorija tiek sakārtota. Savukārt pilsētas vadība par ES līdzekļiem plāno jau šovasar sākt attīrīt un padziļināt Lielupes gultni, kur kopš 1926. gada, kad dibināta Jelgavas Cukurfabrika, ievadīts milzīgs notekūdeņu apjoms. Kāpēc zivīm nepatīk notekūdeņi Tā kā uzņēmumam savu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu līdz pat 2006. gadam nebija, tie pēc nostādināšanas tā dēvētajos nosēddīķos tika iepludināti Lielupē. «Ziņas» noskaidroja, ka bioloģiskais skābekļa patēriņš neattīrītos cukurbiešu pārstrādes notekūdeņos ir līdz 7000 miligramiem uz katru ūdens litru. Savukārt ķīmiskais skābekļa patēriņš notekūdeņos ir līdz 10 000 miligramu. Tas nozīmē, ka šādos notekūdeņos skābekļa tikpat kā vairs nav. Jāpiebilst, ka cukurbiešu pārstrādes laikā radītajos notekūdeņos ir liels suspendēto vielu (nešķīstošu sīku cietvielu) daudzums (līdz 5000 miligramiem uz litru), kā arī augsts amonjaka saturs. Notekūdeņos var būt patogēnie mikroorganismi, bet dažos gadījumos – arī pesticīdi, tādēļ fabrikas darba laikā jūtamās smakas un putekļi uzskatāmi par mazāko kaitējumu.Vēži krastos, zivis – augšpēdusKatru gadu, kad tika sākta biešu pārstrādes sezona, makšķernieki Lielupē novēroja bojāgājušas zivis. Taču to skaits bija salīdzinoši neliels, jo tādi «bezskābekļa» notekūdeņi diezgan ātri atšķaidījās upes plūdumā. Taču 2005. gada vasara un rudens no iepriekšējiem atšķīrās ar zemo upes ūdens līmeni. Lielupes plūdums ir lēns, tādēļ šajā rudenī līdz ar cukura ražošanas sākumu tika novērota masveida zivju bojāeja. Tūkstošiem vēžu rāpās upes krastos, taču postā līdz ar citiem ūdensdzīvniekiem aizgāja arī tie. Lai situāciju kaut cik labotu, par pilsētas budžeta un valsts līdzekļiem iepretim cukurfabrikai tika sākta Lielupes ūdens aerācija jeb bagātināšana ar skābekli. To darīja, ūdeni «maisot» ar motorlaivām, savukārt ugunsdzēsēju brigādes gaisā esošo skābekli centās pievadīt ar ūdens strūklām. Valsts vides dienests aprēķinājis, ka kopā ar bojāgājušajiem ūdensdzīvniekiem un veiktajiem darbiem valstij nodarīts kaitējums vairāk nekā 10 000 latu apmērā. Prokurors: «Blumbergs neko nedarīja lietu labā»J.Blumbergs, pret kuru apsūdzību par Lielupes piesārņošanu uztur Jelgavas pilsētas prokuratūra, ar darbu cukurfabrikā saistīts salīdzinoši nesen. Līdz 2003. gadam viņš bija Tukuma rajona Kandavā reģistrētās SIA «Lex – U» izpilddirektors. Kopš šī firma kļuva par akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» akciju kontrolpaketes turētāju, J.Blumbergs 2003. gada janvārī tika iecelts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Drīz pēc apstiprināšanas šajā amatā J.Blumbergs plašsaziņas līdzekļiem uzsvēra, ka «fabrika tiks modernizēta un sakārtota atbilstoši visām ES prasībām». Taču nākamajos gados būtiski uzlabojumi acīmredzot netika īstenoti.Prokurors Ilvars Kunigs 2005. gada rudens Lielupes piesārņošanā Jelgavas Cukurfabrikas vainu uzskata par pierādītu. Tā kā J.Blumbergs kopš 2003. gada ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, no viņa arī tiek prasīta atbildība. «Viņš bija tiesīgs lemt par ražošanas sākšanu un beigšanu, attīrīšanas ietaišu izmantošanu,» saka I.Kunigs, uzsverot, ka piesārņojuma mazināšanai nekas nav veikts. J.Blumbergs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 102. panta 2. daļas. Tajā teikts, ka par «ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām». Uz jautājumu, kādu sodu prokurors lūdz tiesu piespriest vainīgajam, I.Kunigs atbild: «Līdz soda pieprasīšanai šajā lietā vēl diezgan daudz laika. Ja apsūdzētais saglabās savu pašreizējo pozīciju un vainu neatzīs, sods attiecīgi būs bargāks nekā tad, ja atzīs.»Tiesvedība nebūs vienkāršaPirmā tiesa šajā lietā notika pirmdien. J.Blumbergs savu vainu noliedza. Viņš uzskata, ka uzņēmuma vaina nav pierādīta. Cukurfabrikas nostāja ir, ka Lielupes piesārņojums un līdz ar to zivju bojāeja radusies no Jelgavas pilsētas notekūdeņiem, kas iepludināti upē. Taču prokurors atgādina, ka ūdensdzīvnieku slāpšana mazākos apmēros konstatēta arī iepriekšējos gados, un tad fabrika savu vainu atzinusi, par ko liecinot arī avīžu publikācijas. Ka ražotne piesārņojusi upi, apliecina arī vides dienesta izsniegtās emisijas atļaujas, par ko katru gadu uzņēmums valstij maksāja palielinātu dabas resursu nodokli jeb tā dēvēto sodu par kaitējumu videi. I.Kunigs nenoliedz, ka daļēji notikušajā vainojama arī Jelgavas Reģionālā vides pārvalde, kas 2005. gadā rīkojusies prettiesiski un pretēji visiem normatīviem cukurfabrikai ļāvusi Lielupē iepludināt lielāku un videi kaitīgāku notekūdeņu apjomu nekā citus gadus. Par šo pārkāpumu tolaik it kā tika sodīts pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, kam vides ministrs Raimonds Vējonis uz gadu samazināja algu. Gan jāteic, ka minētais samazinājums laikam gan tikai izskanējis ministra vārdos, jo reālā situācija liecina par pretējo. Valsts ieņēmumu dienesta interneta lappusē pieejamā informācija par H.Verbeļa kā valsts amatpersonas gada ienākumu deklarāciju vēsta – 2005. gadā pārvaldes direktors no Valsts vides dienesta saņēmis 8870,36 latus. Bet nākamajā gadā, kad atalgojums teorētiski bija samazināts, viņš deklarācijā minējis 9989,90 latu ienākumus, tātad – lielākus nekā iepriekšējā gadā. Vēl būtiskāk tie auguši 2007. gadā, kad 12 mēnešos vides dienests amatpersonai pārskaitījis 13 406,45 latus. Turklāt gadu pēc «soda saņemšanas» viņa darbs jau novērtēts tik labi, ka piešķirta arī 875 latu prēmija.Kaut gan emisijas limits bija lielāks, arī šī norma tika pārkāpta. Analīzēs noteikts, ka bioloģiskais skābekļa patēriņš rūpnīcas notekūdeņos 13,5 reizes pārsniedz normas, kas bija atļautas ar visu palielināto limitu. Pārsniegts arī ķīmiskais skābekļa patēriņš. «Šis nebūs vienkāršs tiesas process,» pēc pirmās sēdes vērtē prokurors I.Kunigs. Šī ir arī pirmā tāda veida tiesas prāva valstī, jo pirms 2005. gada likumdošanā bija maz runāts par vides piesārņošanu un atbildību par to.Pēc J.Blumberga rosinājuma tiesvedībā tiks uzklausīti papildu ekspertu viedokļi. Nākamā tiesas sēde šajā lietā plānota 29. jūnijā.
