Augkopībā strādājošie lauksaimnieki pagaidām krīzi neizjūt, taču pavasari sagaida ar bažām.
Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis izvērtēt virkni pieteikumu atbalsta saņemšanai no ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākumiem. Apkopotā informācija liecina, ka naudas gribētāju ir vairāk, nekā pieejams ES atbalsts pasākumā «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», bet, piemēram, saimniecību modernizācijai sabiedriskā finansējuma varētu pietikt, prognozē LAD vadība. Dienests sola, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pieteiktos projektus šogad izvērtēs ātrāk – līdz trīs mēnešu laikā. Pēc tam lauksaimnieki varēs slēgt līgumus par projektu īstenošanu, lai to noslēgumā saņemtu ES atbalstu. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiemMareks Razživins Zaļenieku pagastā līdz šim saimniekojis aptuveni 90 piemājas saimniecības hektāros. Darbos izmantota iepriekš sagādātā «krievu tehnika», tādēļ jaunais zemnieks iecerējis dibināt saimniecību, lai jaunas sagādei varētu pretendēt uz ES atbalstu. Viņš līdz 9. martam LAD Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieteicās pasākumam «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem». Ja zemnieka ieceres LAD atzīs par atbilstošām, viņš plānojis iegādāties lauka veltni, smidzinātāju un arklu. «Jauna tehnika nepieciešama, lai normāli varētu apstrādāt laukus,» viņš teic, ka tādējādi būtu iespējams uzlabot tehnikas parku un atvieglot darbu. «Ir jēga strādāt,» M.Razživins atbild uz jautājumu, vai šajā nestabilajā laikā vērts ieguldīt attīstībā. Ja LAD viņa iesniegto projektu apstiprinātu, zemnieks pēc tā īstenošanas atbalstā varētu saņemt 80 procentu iztērētās naudas.Pieejamais publiskais finansējums šajā aktivitātē ir 2 736 554 lati. Visā valstī tam pieteikti 280 projektu, Zemgalē – 34. Kā «Ziņām» atklāj LAD Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Inese Robežniece, projektu pieteikts daudz vairāk, nekā pieejams sabiedriskais finansējums. Ja minētais 80 procentu atbalsts būtu jāpiešķir visiem jaunajiem zemniekiem, vajadzētu ap 7,4 miljoniem latu. Tādēļ LAD nāksies pēc prioritātēm un atbilstības izvērtēt, kurus no pieteiktajiem projektiem atbalstīt. To varēs uzzināt tuvākajos trīs mēnešos. Līdzīgi kā citās aktivitātēs, pēc projekta apstiprinājuma pāris dienu laikā zemniekam ar LAD jānoslēdz tā īstenošanas līgums. Tad lauksaimnieks par saviem vai no bankas aizņemtajiem līdzekļiem divos gados īsteno ieceres. Pēc tam ar tēriņus apliecinošiem dokumentiem atkal jādodas uz LAD, kas zemniekam piešķirs solīto 80 procentu finansējumu. Lauku saimniecību modernizācijaKā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija, tuvākajā nākotnē Glūdas pagastā strādājošā SIA «Daile agro» iecerējusi iegādāties kombinēto lauka veltni un graudu kombainu.Arī zemnieku saimniecība «Ivulla» no Bērvircavas Sesavas pagastā plānojusi sagādāt gan jaunu graudu kombainu, gan kultivatoru un pāris minerālmēslu izkliedētāju. Kā vērtē saimniecības «Ivulla» vadītājs Uldis Caune, laukos dzīve nav apstājusies un par attīstību tiek domāts. Jau izvēlēti tehnikas piegādātāji, bet pie kombaina un agregātiem varēs tikt, ja saņems apstiprinājumu par atbalsta piešķiršanu. Minētos uzlabojumus virkne saimniecību iecerējušas veikt pasākuma «Lauku saimniecību modernizācija» piektajā kārtā, kur Zemgalei pieejamais publiskais finansējums paredzēts 1 039 029 latu apmērā. Kopumā šajā kārtā pieteikti 235 projekti, no tiem 40 – Zemgalē. Piektās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir 27 709 067 latu.I.Robežniece teic, ka Jelgavas, Bauskas un Dobeles zemnieki modernizācijas projektus iesnieguši par summu, kurai publisko finansējumu vajadzētu gandrīz 2,2 miljonu latu apmērā, bet pieejamais noteikts nedaudz virs miljona. Taču domājams, ka naudas pietiks visiem. Tā kā no visā valstī apgūstamā atbalsta ap 20 miljoniem paliek pāri, ticamākais, arī šajā kārtā līdzīgi kā iepriekšējās finansējums no citiem novadiem tiks pārlikts tur, kur vairāk pieteicēju.Jāatgādina, ka saimniecību modernizācijai ES atbalsts pieejams dažādos apjomos. Būvniecībai publiskais finansējums noteikts 40 procentu apmērā no veiktajiem ieguldījumiem. Savukārt tehnikas iegādei līdz 35 tūkstošu latu vērtībā ES gatava atmaksāt 40 procentu, bet, ja traktori un kombaini dārgāki, – tikai 25 procentus no to cenas. Lielākā daļa apsētaMinētajam modernizācijas atbalstam pieteicies arī zemnieku saimniecības «Aplociņi» saimnieks Ēriks Puķītis no Zaļenieku pagasta. Viņš iecerējis tikt pie jauna «John Deer» traktora. «Krīze? Neviens jau nespiež, lai to traktoru ņemu!» Puķīša kungs teic, ka vēl vērtēs, vai šo projektu var atļauties īstenot. Lielākā daļa no 200 hektāriem gan rudenī apsēti, pārsvarā laukos arī šovasar augs ziemas kvieši, bet augu sekai plānota vieta arī ziemas rapsim un vasarājiem. Uz jautājumu par straujo ekonomikas bremzēšanos zemnieks atbild, ka pašlaik krīzi īpaši neizjūt. Augkopībā rosība drīzumā tikai sāksies, bet īpaši taupīt zemnieks negrasās. «Nevar taču iesākto atstāt pusratā!» viņš teic, ka lauki netiks mazāk smidzināti vai atstāti aizaugšanai. Piesardzība gan tagad noderot, tādēļ vēl nāksies stingri izvērtēt, vai ņemt kredītu tehnikas iegādei, lai īstenotu modernizācijas projektu. Tūrisma aktivitāšu veicināšanaKaut arī pasākumā «Tūrisma aktivitāšu veicināšana» otrajā kārtā pieejamais publiskais finansējums bija 1 277 059 lati, no mūsu novada atbalstam neviens projekts nav pieteikts. Valstī uz to lauku tūrismam pretendē 25 projekti, kuriem būtu nepieciešams ap 854 tūkstošiem latu sabiedriskā finansējuma. Jāpiebilst, ka šajā kārtā noteikti arī stingrāki nosacījumi. Atbalsts paredzēts no 30 līdz 50 procentu apmērā no projekta īstenošanā iztērētās naudas, taču ES līdzekļi vairs nav plānoti, lai celtu jaunus viesu namus vai pirtis. Vairāk domāts palīdzēt pašreizējo tūrisma saimniecību attīstībai. Atbalsts uzņēmuma radīšanai Līdz 9. martam ikviens varēja arī pieteikties atbalsta saņemšanai, lai laukos radītu jaunus uzņēmumus vai attīstītu esošo. Ceturtajā kārtā bija pieejami 2 877 937 lati. Valstī to saņemšanai pieteikušies 52 topošie vai pašreizējie lauku uzņēmēji, bet Zemgalē – septiņi. Šajā programmā ES sola atbalstīt 40 procentu no projekta īstenošanas tēriņiem, taču LAD informācija liecina, ka visa publiskā finansējuma nauda netiks apgūta, jo projekti pieteikti par mazāku finansējumu, nekā pieejams. Projektus izskatīs ātriKā atzīst I.Robežniece, kaut taupības pasākumi (darbinieku skaita un algu samazinājumi) skāruši arī Zemgales Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, visus iesniegtos projektus izdosies administrēt tuvāko mēnešu laikā. «Esam iestrādājušies,» saka pārvaldes vadītāja vietniece, piebilstot, ka, piemēram, no iepriekšējās lauksaimniecības modernizācijas atbalsta kārtas palikuši nenoslēgti 13 līgumu.
