Ar interesi vērojām Jūsu uzstāšanos ekspremjeru diskusijā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā. Piekrītam Jūsu viedoklim par nepieciešamību veikt reformas Latvijas ekonomiskajā politikā. Šādos priekšlikumos īpaši nopietni jāieklausās tad, ja tos pauž ļaudis ar tik neapšaubāmiem nopelniem un pieredzi pašaizliedzīgā darbā mūsu valsts labā.Tomēr dažas lietas Jūsu sacītajā mums viesa bažas. Latvija pēdējo mēnešu laikā izcēlusies daudzējādā ziņā – gan ar savas finansiālās krīzes apjomiem, gan politisko nestabilitāti. Cik noprotams no Jūsu sacītā, mūsu valstij tuvākajā laikā vajadzētu izcelties vēl kādā ziņā – proti, ierobežojot izglītības iespējas sociālajās zinātnēs, tas ir, politikā, socioloģijā un komunikāciju zinātnē. Demokrātiski ievēlētam politiķim ir neapšaubāmas tiesības paust savus uzskatus – arī tad, ja tiem ir maz kopīga ar 21. gadsimta realitāti. Tomēr šāda «pievienotās vērtības» piesaukšana attiecībā uz izglītību socioloģijā, politikas un komunikāciju zinātnē ir, maigi izsakoties, nevietā. Valsts nespēs attīstīt inovatīvu tautsaimniecību un dinamisku ekonomiku, ja sabiedrības pārvaldība būs neefektīva, lēmumu pieņēmējiem trūks mūsdienīgas informācijas par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un demokrātiskās institūcijas būs atrautas no sabiedrības interesēm. Ja mūsu valstī būtu vairāk kompetentu sociālo speciālistu un to prestižs augstāks arī politiķu vidū, varbūt mēs nebūtu nonākuši līdz šodienas «Eiropas slimākās valsts» statusam. Tieši Latvijas sociālo zinātņu pārstāvji jau sen brīdināja par valsts nesabalansēto attīstību un reformu nepieciešamību – kā redzams, ne bez pamata.Mēs gribam uzzināt, vai, Jūsuprāt, būtu lietderīgi:• grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, padarot par obligātu prasību deputāta kandidātam pabeigtu vai nepabeigtu izglītību lauksaimniecībā vai lopkopībā; vai šo profesiju pārstāvju izcilā plejāde mūsu valsts augstākajā politiskajā vadībā pēdējo desmit gadu laikā vērtējama kā mūsu turpmāko panākumu ķīla;• aizliegt publiski paust savu viedokli politologiem, sociologiem vai komunikācijas zinātniekiem, tas ir, cilvēkiem, kuri nav izrādījuši vēlmi iesaistīties Tautas partijas pozitīvisma kampaņā un tādējādi nav radījuši «pievienoto vērtību»;• visām politiskajām partijām, īpaši priekšvēlēšanu periodā, atteikties no sociologu, politikas un komunikācijas zinātnieku pakalpojumu izmantošanas; tieši minēto profesiju pārstāvji acīmredzot noveduši valsti tur, kur tā pašreiz ir, tādēļ partijas nedrīkstētu aptraipīt savu nevainojamo reputāciju ar tik apšaubāmu sadarbību.
