Tuvojoties pavasarim, Jelgavas ielas neskaitāmo bedru dēļ kārtējo reizi kļuvušas par neizbraucamu slazdu tīklu. Tā kā finanses ir ierobežotas, uz strauju situācijas uzlabojumu nav ko cerēt.
«Ziņas» vairākiem ceļu būves speciālistiem jautāja, kādēļ rodas bedres un vai no tādām problēmām iespējams izvairīties. Secinājums viens – daudzviet asfalts savu laiku nokalpojis, un bedru lāpīšana nekādu labumu vairs nedod.Lāpīt vajag lētiRīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta direktors profesors Juris Naudžuns norāda, ka ceļu bojāšanās iemesli ir visai triviāli – Latvija bagāta ar nokrišņu ūdeni, un 60 – 100 dienu gadā gaisa temperatūra ir ap nulli.«Ziemā veidojas ceļa seguma pacēlumi, mikroplaisas un citi bojājumi, pavasarī sasalušais ūdens atkūst, tad atkal sasalst, segums zaudē struktūru, plaisas deformējas un pie auto radītās slodzes pārvēršas bedrītēs, kas strauji progresē,» skaidro profesors, piebilstot – ja nedarīs neko, bedres paplašināsies, padziļināsies un ceļu segums strauji sabruks, tātad uz «vecajām biksēm» jāliek ielāpi.Speciālists arī uzsver – cik ilgi saremontētā bedre kalpo, atkarīgs no darba kvalitātes. Ideālā gadījumā ap dangu būtu jānokaļ saplaisājusī asfalta daļa, bedre jāiztīra no tur sakrājušās organikas, sāls un citiem gružiem. Tas procesu sadārdzina, taču aizlāpītajai bedrītei ilgāku laiku nebūtu jāķeras klāt. Kā īstermiņa risinājumu, lai dangās nebojātu transporta līdzekļus, J.Naudžuns min šķembu bēršanu tajās. Tiesa, tādā gadījumā jārēķinās, ka automašīnas braucot šādu pildījumu ātri vien izsitīs laukā. Viņaprāt, pieņemams risinājums būtu pagaidu variantā bedru aizpildīšanai izmantot šķembas, bet, uzlabojoties finansiālajiem un laika apstākļiem, nofrēzēt veco asfaltu un klāt virsū jaunu. Savukārt, ja bedres ik gadu jālāpa vienās un tajās pašās vietās, nepieciešams pētīt, kādas ir grunts īpatnības.«Diemžēl no bedrēm cieš braucēji, kuriem faktiski tiek sagādāti vismaz dubulti izdevumi – ik gadu jāmaksā visi ar auto saistītie nodokļi plus vēl par sabojātās mašīnas remontu. Ja autobraucēji spētu būt tik vienoti kā, piemēram, pedagogi, varbūt izdotos kaut ko mainīt,» spriež Transportbūvju institūta direktors.Jāmaina virskārta«Minēšu vairākus ielu sabrukšanas iemeslus. Pirmkārt, asfalts savu laiku ir nokalpojis. Otrkārt, zem tā kārtas bieži vien ir nekvalitatīvs segums. Noteikti jāmin arī tas, ka ūdens stāvēšana uz asfalta neko labu nedod, jo tas sasalstot sekmē seguma plaisāšanu,» skaidro SIA «Emburga Pluss» valdes priekšsēdētājs Igors Baimanovs.Uzņēmējs arī uzskata, ka bedru remontēšana, kad gaisa temperatūra ir zem nulles, ir nepareiza. «Bedrei jābūt sausai, apstrādātai ar piķi, turklāt pirms remonta to vajadzētu izfrēzēt regulāras formas,» piebilst I.Baimanovs.Kā ekonomiski izdevīgāku risinājumu par ilglaicīgu bedru lāpīšanu SIA «Ceļu būvniecības sabiedrības «Igate»» direktors Arnolds Freimanis uzskata asfalta virskārtas nomaiņu, līdzīgi kā tas noticis Tērvetes ielā. «No otras puses, bedres jālāpa pat tad, ja pēc dažām dienām tur ieliktais asfalts lec ārā, pretējā gadījumā tiks lauzti riteņi un atkal būs slikti,» tā A.Freimanis.
