Izlasot 30. decembra «Ziņās» publicēto rakstu «Pamet bērniņu Ziemassvētku laikā», man nudien pārskrēja šermuļi pa muguru.
Izlasot 30. decembra «Ziņās» publicēto rakstu «Pamet bērniņu Ziemassvētku laikā», man nudien pārskrēja šermuļi pa muguru. Šī sieviete jau nav vienīgā, kas pamet savu bērniņu, tādu kļūst arvien vairāk. Aizvien vairāk mums vajag bāreņu namu, aizvien vairāk lūdzam un gaidām palīdzību no ārvalstīm savu bērnu apgādāšanai. Kas notiek ar latviešu tautu? Kas notiek ar latviešu mātēm? Nestāstiet man, ka vainīga ir nabadzība! Tad jau mēs sen būtu izmiruši, jo neba nu baronu laikos ķīseļu krastos piena upes tecēja un galdi lūza no cepešu pārpilnības. Kalpu bērni krimta pelavmaizi, avota ūdeni piedzerdami. Bet tāpēc gan mātes nepameta bērniņus, pat pie rudzu stata piedzimušus.
Es neaizstāvu vardarbību, taču sievietes, kuras pasaule laiž bērnus, lai viņus pamestu citu aprūpēšanai un apgādāšanai, manuprāt, gan vajadzētu padarīt neauglīgas. To taču mūsu medicīna spēj. Tad jau labāk lai klimst apkārt tādi «nekatrās dzimtes» radījumi, nevis pamesti bērni, no kuriem tikai retajam izdosies uzzināt, kas ir vecāki, kas ir ģimenes siltums un mājas. Ja mazulim jau no pirmajām dzīvības dienām pietrūcis mātes mīļuma, tikai Dievs zina, vai tāds viņā vispār attīstīsies un vai no viņa izaugs ģimenes pavardu novērtēt un sargāt protošs cilvēks.
