Mēs, pensionāri, ar interesi vērojam tavu sekotāju darba augļus, Mākoņtēv. Mēs, protams, saprotam tavu nostāju, ka valsts jāvada kā uzņēmums, bet tikai – kas maksās par bankrotu? Nojaušam, ka cerat uz tautu – pensionāriem, mātēm ar bērniem un tiem, kam vēl ir darbs. Es ieteiktu neko daudz uz mums necerēt. Jūs esat tā noplicinājuši mūsu pensijas, pabalstus un algas, ka pat nodokļu saskrullēšana neko nedos. Dzīves dārdzība un kredīta maksājumi apēd visus mūsu ienākumus, atstājot vien pabiras. Tā ilgi neizvilksim. Mēs izmirsim. Un ko tad jūs iesāksiet bez savas tautas? Mākoņtēv, kas man lika pirms ekonomiskās krīzes līzingā pirkt jaunu ledusskapi un televizoru!? Bet neviens arī necentās mani, veco pensionāru, no šā soļa atturēt. Tieši otrādi! Tiku mudināts. Parādi tik pasi firmā un aizņemies uz nebēdu! Ka viņu jupis parautu! Kaut ņemtu viņi atpakaļ tās elektropreces. Neņem makani. Neesot, kur likt. Jāmaksā vien tālāk. Neko nepadarīsi. Neko vairs abi ar sievu nevaram atļauties – ne jaunu grāmatu nopirkt un palasīt, ne zāles iegādāties. Maizes kukulīti sadalām pa rikai, lai pietiktu visai nedēļai. Kā mana laulene baras, ja es reizumis apēdu arī viņas normu! Mākoņtēv, baidāmies, ka elektrības un nervu taupības nolūkā ar laiku nāksies atteikties no pēdējās izklaides – televīzijas pārraižu skatīšanās. Vajadzēs arī izslēgt ledusskapi. Bet, ja pat tas nelīdzēs, tad… Jūs saprotat, ko tas nozīmē – dzīvot tumsā, aukstumā, vientulībā uz ielas, kad parādu dēļ ir zaudēts mājoklis. Mēs saprotam, Mākoņtēv, nepieciešamību veikt reformas Latvijas ekonomiskajā politikā. Šādos priekšlikumos ir īpaši nopietni jāieklausās, ja tos pauž ļaudis ar tik neapšaubāmiem nopelniem un pieredzi pašaizliedzīgā darbā mūsu valsts labā kā jūs. Mēs apbrīnojam jūsu pelēkā kardināla spējas organizēt lietas sev par labu un izkulties sveikā no jebkurām nepatikšanām. Tā digitalizācijas afēra vien ir ko vērta! Un kur vēl Eiropas naudas miljonu pārpumpēšana jums pietuvinātajos novados! Ne mūžam tur dzīvojošie par to nespēs samaksāt, kā mēdz teikt, ar – dots pret dotu. Laikam esam pārāk kautrīgi un nepiemēroti cīņai par eksistenci.Tomēr dažas lietas mums vieš bažas. Latvija pēdējos mēnešos «izcēlusies» daudzējādā ziņā – gan ar finansiālās krīzes apjomiem, gan politisko nestabilitāti. Mēs netiekam gudri, vai tikai mums klājas tik gauži kā Staļina laikos. Varbūt arī jūsu dzīve nav rožaina? Lai to saprastu, mēs gribam uzzināt!Vai protat izvārīt auksto gaļu no cūku ādu kilograma, lai pietiktu, ko ēst kopā ar skābētiem kāpostiem no vienas pensijas līdz nākamajai?Vai atbilstoši pozitīvisma kampaņai varat smaidīt kā mēma bute, veicot komunālos un kredītu maksājumus, kas pārsniedz pensijas apmērus?Vai brīvvalsts 18 gados esat iemācījies latviski runāt baltu patiesību?Vai redzat gaismu Latvijas tuneļa galā un kurā debess pusē – rietumos vai austrumos? Vai jums nav bail iziet uz ielas?Vai Vilnītis būs izdevīgāks par Loskutovu?Vai reiz valdība Latvijā kļūs stabila?
