Tuvojoties komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, Ozolnieku vidusskolā aizvadīta Dvēseļu stunda, kad pie mācību iestādes audzēkņiem viesojās un atmiņās par deportācijām dalījās izsūtījumu pārcietušie mūsu novadnieki.
Kā skaidro Ozolnieku vidusskolas direktore Klāra Stepanova, šoreiz tikšanās veidotas atsevišķās klasēs, mazākas publikas priekšā, jo tās tomēr ir sāpīgas atmiņas. Savos stāstos dalījās Irēna Kalniņa, Guntars Bullis, Voldemārs Birznieks, Ilgars Puškevics, Gunārs Balodis, Alfrēds Puriņš un Jānis Ābele. Katras klases pārstāvji stāstījumus pierakstīja un pēc tam ielīmēs skolas izveidotajā atmiņu albumā. Pēc tikšanās ar jauniešiem viesi pulcējās pie apaļā galda, lai pabūtu kopā ar sava laika ļaudīm. Koncertu ciemiņiem sniedza Ozolnieku vidusskolas vokālais ansamblis skolotājas Ināras Kordjakovas vadībā.K.Stepanova stāsta, ka nākamgad pasākumu iecerēts rīkot plašākam skolēnu pulkam – sākot no piektās klases. «Katrs stāsts ir īpašs, un tie jāsaglabā,» uzskata K.Stepanova. Viņa piebilst, ka jauniešiem bijis interesanti, viņi uzmanīgi klausījušies, atklājušās daudzas lietas, ko skolēni nezina par šo vēstures posmu.Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele vērtē, ka latviešiem iedzītas bailes runāt, «palaist mēli». Viņš uzskata – bērniem vajadzētu pēc iespējas vairāk izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus par laiku no 1938. līdz 1993. gadam. J.Ābele priecājas, ka jaunieši izrādīja interesi ne tikai par stāstīto, bet arī atmiņu albumu, kurā varēja ielūkoties nometnes, represijas upuru pieminekļu, gulaga un citu vietu fotogrāfijās. Līdz nākamās nedēļas beigām skolas otrajā stāvā apskatāma Ozolnieku iedzīvotāja un vēstures liecību saglabāšanas entuziasta Leona Leča veidotā izstāde par minēto laiku.
