Latvijā Vakar pulksten 13.44 sākās astronomiskais pavasaris. Šajā laikā diena ar nakti ir vienādā garumā, bet katra turpmākā diena ir mazliet garāka par nakti. Astronomiskā pavasara iestāšanos nosaka saules stāvoklis. Saule jeb saules centrs šķērso debess ekvatoru un pāriet no debess dienvidu puslodes uz ziemeļu. Zemes ziemeļu puslodē dienas kļūst arvien garākas, proti, iestājas pavasaris, bet dienvidu puslodē – arvien īsākas, un iestājas rudens. Klimatiskais pavasaris iestājas, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles grādiem. Savukārt fenoloģiskais pavasaris nozīmē gājputnu atlidošanu, vizbulīšu uzziedēšanu un citas dzīvās dabas atmošanās pazīmes.
