Rīgas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no pirmajām divām kārtām plānotajiem gandrīz 109 miljoniem latu augušas līdz 570 miljoniem. Amatpersonas vainu noveļ cita uz citu. Valsts kontroles revīzijas materiāli nodoti prokuratūrai.Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka lielāko sadārdzinājumu veido Rīgas domes (RD) izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizdevuma atlikto maksājumu līdz 2010. gadam un izmaksas palielina par 264 miljoniem latu jeb 87 procentiem.Nepamatoti dārgsRevīzijā noskaidrots, ka RD, vienojoties ar tilta būvnieku – «Dienvidu tiltu» (DT) – par izmaiņām norēķinu kārtībā, izšķērdējusi pašvaldības finanšu līdzekļus vairāk nekā 27 miljonu latu apmērā.«Katrs lats, kas tiek samaksāts par būvdarbiem, papildus izmaksā astoņdesmit septiņus santīmus. Tāpēc jau mums ir tik ļoti dārgs tilts,» intervijā Latvijas Radio uzsvēra valsts kontroliere Inguna Sudraba. Tas, ka Dienvidu tilts, kas būvēts vidējā kvalitātē, bet ir viens no dārgākajiem pasaulē, ir nepamatoti dārgs, zināms jau sen, LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja premjers Valdis Dombrovskis.Vaino cits cituJa kāds būs rīkojies ļaunprātīgi, šim cilvēkam būs jāatrod taisnākais ceļš līdz tiesībsargājošām iestādēm, uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks.Dienvidu tilts ir viens no vislabāk realizētajiem projektiem Latvijā, tostarp arī finansējuma piesaistē, uzskata Rīgas domes deputāts Gundars Bojārs, kurš bija galvaspilsētas mērs no 2001. līdz 2005. gadam. Bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kurš šajā amatā bija no 2005. līdz 2007. gadam, norāda, ka dome pirms tilta būvniecības bijusi bezizejas situācijā, jo valsts neesot devusi atļauju ne saņemt ES finansējumu, ne ņemt kredītu, ne sniegt galvojumu, ziņo LETA. Viņš atzīst, ka bijušas kļūdas konkursu rīkošanā, līgumu slēgšanā, kā arī būvnieka un finansējuma piesaistīšanas modeļa izvēlē. «Dzīve ienesa savas korekcijas – auga inflācija, it īpaši transporta būvju sektorā. Ilgi runājām ar būvniekiem, kamēr panācām kompromisu,» A.Aksenoks tomēr nepiekrīt VK viedoklim par nepamatotu sadārdzinājuma segšanu.«Dienvidu tilta būvniecības izvēle par prioritāti bija kļūda, kas tika pieļauta iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma laikā. Arī izvēlētais finansēšanas modelis ir kļūdains un kaitnieciski dārgs,» uzskata Rīgas vicemērs Andris Ārgalis.Iespējams, krāpa apzinātiLaikraksts «Diena» vēsta, ka gan Dienvidu tilta finansējuma forma, gan būvnieku tāmēs paredzētais izmaksu palielinājums inflācijas un tirgus cenu kāpuma dēļ apzināti veidots tā, lai RD no nodokļu maksātāju kabatām segtu gan valūtas maiņas riskus, gan vairākkārtēju cenu kāpuma diktētu palielinājumu. VK pārbaudē konstatēts, ka celtniecības materiālu un darba samaksa indeksēta nevis pēc likumos paredzētā limita, bet DT noteiktā veida, to nostiprinot Būvniecības līgumā. Turklāt izmaksas līdz ar cenu kāpumu pārrēķinātas gan atsevišķiem tilta būvē izmantotiem materiāliem, gan vēlreiz būvizmaksu gala summai, ņemot vērā inflācijas koeficientu. Tādēļ tirgus diktētais sadārdzinājums pasūtītājam par dažām pozīcijām, iespējams, bija jāsamaksā dubulti.Būvdarbu izmaksu sadārdzinājums rēķināts klāt no gada gadā, neņemot vērā RD jau samaksātās, taču būvnieku neiztērētās summas. Tā lieki samaksātais sadārdzinājums daudzkāršojies, iespējams, vairākos miljonos latu no nodokļu maksātāju kabatām.Īpaši sarežģīta un pasūtītājam neizdevīga bija izvēlētā tilta finansēšanas shēma, kas balstījās uz vairākiem starp RD, DT un banku noslēgtiem līgumiem. Tā paredzēja nevis konkrētu kredītu ar zināmiem procentiem, bet gan savstarpējus valūtas mijmaiņas darījumus. Tas finansējuma piešķiršanu, izlietojumu un RD saistību atmaksu padara grūti caurskatāmu, turklāt pasūtītājam šajā shēmā tika uzlikti visi ar valūtu svārstībām saistītie izdevumi. Iespējams, shēmā ir atslēga būtībā vienkāršā tilta neticamajai cenai – vairāk nekā trīssimt miljoniem latu par pirmo kārtu. RD nolēma slēgt līgumu par tilta otrās kārtas būvniecību ar DT par līgumcenu 313 miljoni latu. DT uzvarējusi arī tilta trešās kārtas būves konkursā. Dienvidu tilts Transporta ātrums – 70 km/h. Kopējais garums – 803 m. Platums – 34,28 metri. Platība – 27 526,84 m2. Kustības joslu skaits – sešas, pa trim katrā virzienā. Ietvju skaits – divas, pa vienai katrā virzienā. Veloceliņu skaits – divi, pa vienam katrā virzienā. Vanšu skaits – astoņas.Būvniecības posmi Pirmā kārta – nodot ekspluatācijā Dienvidu tiltu un pirmās trīs līmeņu estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Otrā kārta – Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes izveide Slāvu rotācijas aplī. Trešā kārta – autoceļa izbūve no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, kurā tiks veidoti divu līmeņu krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas ielu.Būvnieks – a/s «Dienvidu tilts» Kompānija nodibināta 2002. gada jūlijā, tajā apvienojušās SIA «Skonto būve», AS «Latvijas tilti», AS «BMGS», SIA «Tilts», SIA «Rīgas tilti» un SIA «Viadukts».No www.dienvidutilts.lv
