Atsaucoties uz J.Smiltnieka vēstuli 17. marta laikrakstā «Zemgales Ziņas», gribu teikt – ko tādu var uzrakstīt cilvēks, kurš nepārzina vēsturi vai arī grib būt lojāls cittautiešiem.Arī es esmu devis zvērestu krievu armijā, tādi laiki bija, un es ar to lepojos.Jūs rakstāt, ka «Krievija un tās pilsoņi nav atbildīgi par tā laika politisko sistēmu», tādu pašu tekstu var attiecināt arī uz Vāciju, izņēmums – Hitlers un Staļins. Tāpēc jāšķiro, kas ir kas, jo Latvija atradās divu karojošu lielvalstu vidū.Mana ģimene arī ir cietusi no minētajiem agresoriem, un varu droši teikt, ka jebkuram latvietim, karojot krievu vai vācu uniformā, bija cerība par brīvu Latviju. Arī tie, kas devās bēgļu gaitās, nonākot svešās zemēs, gaidīja brīdi, lai atgrieztos dzimtenē.Kas ir mobilizācija? Kas ir leģionāri? Kas ir mežabrāļi (partizāni)? Ja J.Smiltnieks nezina atbildes uz šiem jautājumiem, viņam nav vērts piesārņot avīzi ar saviem uzskatiem. Ja mēs aizliedzam 16. martu, jāaizliedz arī 9. maijs, jo mūsu tautieši bija abās pusēs.Tas, ka Krievija uzvarēja karā, nedod tiesības uzkundzēties. Vairāki uzvarētāju pēcteči Latviju uzskata par dzimteni, bet kur ir viņu tēvzeme? Ne jau latvieši rada šķelšanos, bet tie krievvalodīgie, kuriem nav pieņemama ne latviešu valoda, ne tās vēsture. Par to varam pārliecināties gan presē, gan televīzijā. Ar cieņu –
