Ienākot vilcenieces Mārītes Zalānes īpašajā istabā, skatiens iegriežas sarkanmelni zaļā karuselī un tikai pēc laba brīža sāk fiksēt formu – lielākas un mazākas mārītes, kas pulcējušās savdabīgās ragaino un mataino ģimenēs, nemanāmi «lodā» pa krūzītēm, uzlīmēm, dvieļiem un gultasveļu, paslēpušās bižutērijā un svecēs un rotājas pulksteņos, puķupodos un pat sudraba rotaslietās.
Pašreiz viņu ir veseli septiņi simti, stāsta kolekcijas saimniece, atklādama, ka vaļasprieks pulcēt savas mazākās vārda māsiņas un brālīšus sācies gluži spontāni vien pirms dažiem gadiem.«Kādreiz dzīvoju Saldū, un, kad devos prom, uz atvadām saviem tuvākajiem darbabiedriem nopirku piespraudes mārītes formā. Viena palika pāri, kas arī ir pati pirmā. Savukārt pirmo dāvināto man pasniedza kolēģe, sakot, lai es tik neapvainojoties, ka mārītei tāds ģīmis,» vārdadienas gaviļniece rāda piespraudi un nedaudz dusmīga paskata, bet piemīlīgu mehānisku kukainīti. Tā šie abi sēdējuši plauktā, līdz 2001., 2002. gadā sākās īsts mārīšu uzlidojums, par ko parūpējās tuvākā ģimene, draugi un kolēģi.Vairāk lasiet trešdienas, 25.marta, «Zemgales Ziņās».
