Kā tiks nodotas līdzšinējo pašvaldību funkcijas un pienākumi jaunveidojamajiem novadiem, kā tiks veidotas novadu bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas – tie ir vien daži jautājumi, uz kuriem Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajona pagastu pašvaldību vadītājiem atbildēja nozares ministrijas pārstāvji.
Arī šajā tikšanās reizē ar triju Zemgales rajonu pašvaldību vadītājiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvji uzsvēra, ka tik kuplā skaitā nākamreiz noteikti vairs nesanākšot. Līdz ar pagastu apvienošanos novados gan to vadītāju, gan deputātu skaits ievērojami saruks. Bet, kā atgādināja ministrijas valsts sekretāra vietnieks pašvaldību attīstības jautājumos Arvīds Pīlēģis, vismaz pagaidām pašreizējo pašvaldību administrāciju darbinieku skaita samazināšana nedraudot. Līdz šim noslēgtie kolektīvie un individuālie darba līgumi būšot spēkā arī pēc 1. jūlija, kad uz pirmo sēdi jāsanāk jauno novadu deputātiem. Strādājošo skaits tikšot samazināts, ja tas būšot nepieciešams, atbilstoši jaunajām funkcijām un vajadzībām, un par to atlaižamie jābrīdina laikus atbilstoši spēkā esošajai darba likumdošanai. Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai laikus noskaidrotu, ar kādām informācijas tehnoloģijām līdzšinējās pagastu pašvaldības veikušas grāmatvedības uzskaites un citas nepieciešamās darbības. Līdzšinējā pieredze liecinot, ka programmatūras dažādība esot liela un tās bieži vien neesot savietojamas. Par bāriņtiesām un dzimtsarakstu nodaļām RAPLM Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta direktore Ina Vārna uzsvēra, ka par to skaitu jaunajos novados vēl būs jālemj tagadējai rajonu administrācijai. Kā «Ziņām» pēc tikšanās atzina vairāki Jelgavas rajona pagastu vadītāji, ticamākais, jaunajā novadā varētu palikt aptuveni sešas bāriņtiesas, kas apkalpotu katra pa divām līdz šim pastāvīgi funkcionējušām pašvaldībām. Savukārt par dzimtsarakstu nodaļu skaitu vēl jādiskutē, jo atšķirībā no bāriņtiesām tām darāmā pašlaik esot ievērojami mazāk.
