Vai zemenes drīkst tirgot šosejas malā? Vai gadatirgū atļauts pircējiem piedāvāt ceptu gaļu un karstas pankūkas? Kādi ir sodi par noteikumu neievērošanu? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem vairāk nekā 80 mazo zemnieku vēlējās rast seminārā «No dobes līdz veikala/tirgus plauktam».
Klātesošo zemnieku vidū aptuveni vienāds skaits bija gan dārzeņu un augļu, gan piena un gaļas ražotāju, stāsta viens no semināra organizatoriem Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Māris Šņickovskis. Pasākumā vidējiem un mazajiem lauksaimniekiem speciālisti stāstīja par iespējām īstenot mārketinga aktivitātes (ko darīt, lai saražotais patiktu pircējiem) un dažādām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām. Nepatīk sašļucis zemnieksKā vienā no piemēriem atraktīvi sacīja Mārketinga padomes pārstāvis Mārcis Plūme, pilsētnieki zemnieku redz kā staltu un koptu vīru iesirmiem matiem un salmu cepuri galvā. Tādu, kurš ir smaidīgs un laipns, prot iedvesmot pircēju un pārliecināt par savu preci. Taču realitātē viss izrādās tieši pretēji – lauksaimnieks, kas tirgo savus ražojumus, diezgan bieži ir sašļucis vīriņš, kurš smaida vietā klientam dāvā gaušanos par grūto dzīvi, nepārvaramo birokrātiju, sliktu ražojumu noietu un zemām cenām. Lauksaimniekiem jākļūst par labiem uzņēmējiem, tad tā lieta ietu no rokas, zemniekus mēģināja pārliecināt Mārketinga padomes pārstāvis. Dokumentu lietas nav tik trakasAtbildot uz jautājumiem par iespējām lielceļu malās tirgot augļus un ogas vai tirgū piedāvāt tikko ceptu gaļu, PVD pārstāves uzsvēra divus galvenos nosacījumus. Pirmais – jāsaņem visi vajadzīgie atzinumi no dienesta. To nemaz tik daudz nav – pāris saskaņojumu. Ja pats grib cept pankūkas, tad gan birokrātija mazliet sarežģītāka, taču arī šajā gadījumā nepieciešamos sertifikātus iespējams dabūt. Savukārt otrs nosacījums, kas laikam gan vieglāk īstenojams, ir saskaņot tirdzniecības vietu. Tātad, pirms izlikt uz letes savus kartupeļus vai pienu, vispirms par to jāvienojas ar zemes vai laukuma saimnieku. Atbilstoši sakārtot dokumentāciju ir lētāk nekā maksāt sodus, sacīja PVD ekspertes, skaidrojot, ka bargākie sodi par pārkāpumu var sasniegt pat 3000 latu. Kāda zemniece atzina – tiklīdz vienreiz visus atzinumus PVD dabū, turpmāk šīs papīru lietas vairs tik daudz laika neaizņem, turklāt arī pašam zemniekam jāsaprot, ka ar pārtiku jokot nevajadzētu – visam jāatbilst noteiktai kārtībai, lai patērētāji būtu pārliecināti par produktu drošumu.
