Bezsaimnieka elektriskos tīklus Jelgavas tīklu rajona vadītājs Aigars Grīnofs un līdzšinējais vadītāja vietnieks Gunārs Bulderbergs uzskata par kutelīgu lietu, kam joprojām visas valsts mērogā nav rasts racionāls risinājums.
Bezsaimnieka elektriskos tīklus Jelgavas tīklu rajona vadītājs Aigars Grīnofs un līdzšinējais vadītāja vietnieks Gunārs Bulderbergs uzskata par kutelīgu lietu, kam joprojām visas valsts mērogā nav rasts racionāls risinājums.
Īpašnieki bankrotējuši
Bezsaimnieka tīkli galvenokārt ir tie, kas savulaik piederējuši lauku saimniecībām un valsts uzņēmumiem. Vairums to bankrotējuši vai likvidēti. Nav gandrīz nevienas pašvaldības, kur nebūtu elektrotīklu bez saimnieka. Grēkojušas arī pašvaldības, savlaicīgi nenododot «Latvenergo» elektrotīklus pilsētas mikrorajonos un pagastu ciematos. Tagad uzņēmums ir Privatizācijas aģentūras pārziņā, un nodošanas procedūra izrādās visai sarežģīta. Pavisam Jelgavas elektrotīklu apkalpes zonā bezsaimnieka tīkli fiksēti apmēram 150 vietās, neskaitot Jelgavas dzīvojamajos rajonos izvietotos.
Risinājumam neredz galu
Pirmais risinājumu par kādreizējās rūpnīcas «Spartaks» Ānes ciematā izvietoto elektrotīklu nodošanu «Latvenergo» sācis meklēt Cenu pagasts. Taču pagaidām rezultāts nav zināms. Pirmo bezsaimnieka mantas nodošanas mēģinājumu Privatizācijas aģentūra noraidījusi. Otrajā reizē dokumentu parakstīšanai dots akcepts, taču turpmākais atkarīgs no auditoru nostājas.
Sarežģījumi acīmredzot saistīti ar nevēlēšanos mainīt «Latvenergo» bilanci. Kaut gan tīkli uzņēmuma rīcībā tiek nodoti bez samaksas vai par simbolisku cenu, bilancē atspoguļojama to reālā vērtība. Taču, uzskatot to par peļņu, maksājams ienākuma nodoklis. Lai gan bezsaimnieka tīkli nozīmē tikai un vienīgi izdevumus.
Kreditēšanu nevar atļauties
Nopietnu problēmu gan pašvaldībai, gan elektrotīklu rajonam sagādā kādreizējā Kalnciema Būvmateriālu kombināta tīkli. Elektrotīkliem Kalnciemā nebija savu abonentu. Gan ražotne, gan individuālie patērētāji bija saslēgti kopīgā uzskaites tīklā. Norēķināšanās notika ar tīklu īpašnieka starpniecību. Pēc ražotnes apstāšanās tīkli nonāca pašvaldības pārziņā. Tā, protams, nebija spējīga iekasēt maksu par visu tīklā nodoto enerģijas apjomu. Turklāt no patērētājiem iekasētā nauda netika pārskaitīta elektrotīklu rajonam, bet izmantota kurināmā iegādei. Parādi auga tik strauji, ka nācās iejaukties tiesu varai.
Arī pēdējā laikā abās pašvaldībās (Cenās un Kalnciemā), kur ir vislielākais bezsaimnieka elektrotīklu garums laukos, parādi turpina augt. Cilvēciski enerģētiķi apliecina izpratni, tomēr uzņēmums nevar atļauties bezgalīgu kreditēšanu un pretimnākšanu.
Turpmākais atkarīgs no pašvaldības
Arī Jelgavā ir daudz bezsaimnieka elektrotīklu. Pagājušā gada nogalē, šķiet, panākta vienošanās par jautājuma tālāku risinājumu. Pēc enerģētiķu domām un ņemot vērā līdzšinējo Cenu pagasta pieredzi bezsaimnieka tīklu nodošanā, viss atkarīgs no pašvaldības. Proti, vispirms tai visi tīkli pašvaldības teritorijā oficiāli atzīstami par bezsaimnieka mantu. Tad ar attiecīgu lūgumu par bezsaimnieka mantas tālāknodošanu jāvēršas Ministru kabinetā. Ja valdība akceptēs konkrētās pašvaldības bezsaimnieka tīklu nodošanu «Latvenergo», lēmums acīmredzot būs jāpilda arī uzņēmuma pārvaldītājam – Privatizācijas aģentūrai. Tas varētu būt vienkāršākais un likumīgais risinājums. Taču Ministru kabineta lēmumu var sagaidīt ne ātrāk kā pēc pusgada.
Protams, jāņem vērā, ka pilnīgi visus bezsaimnieka elektrotīklus energouzņēmums nepārņems. Visticamāk, ka pārņems puslīdz funkcionējošos tīklus, ko iespējams «atdzīvināt».
Tiesa, Dome var pati uzņemties atbildību par bezsaimnieka elektrotīkliem. Tādā gadījumā tie nonāktu Nekustamā īpašuma pārvaldes apsaimniekošanā. Taču šī iestāde netiek galā ar jau šobrīd tās rīcībā nodotajiem objektiem.
