Pieņemoties spēkā pavasarim, arvien vairāk pilsētā var manīt velosipēdus. Daļai riteņbraucēju klusās ziemas sezonas nemaz nav bijis. Taču daži aizvien gaida, kad kļūs vēl siltāks.
Dāņi lēš, ka pie viņiem ar velosipēdu uz darbu brauc ap 60 procentu strādājošo. Pie mums, no malas spriežot, diez vai sanāktu pat procents. Tomēr, kā novērojusi velobraucēja un tirdzniecības nama «Kalnclers» «Velosētas» vadītāja Ārija Dumpe, sakarā ar braukšanas cenu palielināšanos sabiedriskajā transportā un autobusu reisu skaita samazināšanos cilvēki vairāk interesējas par velosipēda lietošanu braucieniem uz darbu vai ārpilsētas mazdārziņu. Tiesa, šādu apsvērumu dēļ parasti tiek pirkti lētākie divriteņi. Vienlaikus jāatzīst, ka diemžēl kredītiestāžu interese palīdzēt pircējam nopirkt velosipēdu uz nomaksu mazinājusies.
Solidāri ar ratiņu lietotājiemRunājot par ceļa apstākļiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pasniedzēja Anna Veidemane norūpējusies par stāvajām veco trotuāru apmalēm. Dāmu braucamie nav piemēroti lēkāšanai, tādēļ riteņi, saduroties ar šādiem šķēršļiem, tiek lauzti. Turklāt stāvās trotuāru apmales traucē ne tikai riteņbraucējiem, bet arī bērnu un invalīdu ratiņu lietotājiem. Tikai pagājušajā gadā pašā centrā pie Jelgavas rajona padomes tika izveidota lēzena nobrauktuve uz invalīdu autostāvvietu. Kā sarunā minēja pilsētas galvenais arhitekts Uldis Seržāns, līdzīgas domāts izveidot arī citviet, kur pagaidām trūkst līdzekļu ielu kapitālai rekonstrukcijai.Neizlaiž no acīmRunājot par braukšanas un velosipēdu drošību, velotūrists Edgars Ivanovs atzīst, ka pat Jelgavā kaut kur pie skolas vai veikala savu velosipēdu viņš atstāt nevar – bail, ka nozags. Ceļojot pa Rietumeiropas valstīm, tādu bažu neesot bijis. Savukārt Kārtības policijas biroja 2. nodaļas 1. iecirkņa priekšnieks Romāns Dikovs uzskata, ka lielais divriteņu zādzību bums, kas bija vērojams pirms gadiem pieciem, pagājis. Vispirms jau tādēļ, ka to īpašnieki kļuvuši uzmanīgāki. Policijas virsnieks gan neiesaka arī pieslēgtus velosipēdus ilgstoši atstāt kāpņu telpās vai kādā citā publiski pieejamā vietā, kur tie var kļūt par kārdinājumu garnadžiem.
Veloceliņi JelgavāKopējais garums – deviņi kilometri. Garākais ir Rīgas ielā – no Lielupes tilta līdz pilsētas administratīvajai robežai pie Ozolniekiem 3,7 kilometru garumā. Tērvetes ielā no apļa līdz Jelgavas – Meitenes dzelzceļa pārbrauktuvei apmēram 2,1 kilometra garumā, Rūpniecības ielā no Tērvetes ielas līdz aplim apmēram 1,3 kilometru garumā, Brīvības bulvārī – 1,6 kilometru garumā.Šogad plānota veloceliņa būve Dobeles šosejas posmā no Satiksmes līdz Atmodas ielai, bet 2010. gadā – līdz Dambja ielai (šā ceļa rekonstrukcijas gaitā).Izstrādāti veloceliņu būvprojekti Kalnciema ceļā no Rīgas ielas līdz Loka maģistrālei 3,4 kilometru garumā; Tērvetes ielā posmā no Baložu ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai 3,5 kilometru garumā. Šos projektus finanšu trūkuma dēļ pašvaldība pagaidām nevar realizēt.
