Otrdienas pavēlajā vakara stundā pēc «Panorāmas» ziņu raidījuma tālrādi laikam skatījās prāva daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā lai neskatās, ja savu šodienas situācijas redzējumu skaidroja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņa runā nebija nekā pārsteidzoša un negaidītas novitātes sološa. Tika uzskaitīts, kas un ko darījis pēc 14. janvārī izteiktā ultimatīvo prasību saraksta. Izrādās, gandrīz viss ir paveikts. Tika nosauktas jaunas, vairāk ar ekonomiku saistītas prasības. Runa varbūt skanēja pasausi, bet izbijušam dakterim ļoti piederīgi. Tāpēc jo interesantāks ir jautājums – kas šodien, 2. aprīlī, mainījies valstī, ko sauc par Latviju? Godīgi sakot – nekas. Jo ir skaidrs, ka prezidenta uzstādījums atvieglot uzņēmējiem dzīvi, atceļot dažus apgrūtinājumus nodokļu jomā, iepriekš saskaņots ar Saeimas un valdību veidojošo partiju pieļaujamām «sarkanajām līnijām». Tātad lietas kā ritējušas, tā turpina savu dienišķo skrējienu. Vien joprojām paliek atklāts jautājums, vai tas bija tas, ko vairums gaidīja. Proti, atskaiti par pēdējiem pāris mēnešiem un nākamo darbu sarakstu. Vai prezidenta acīmredzot ilgi gatavotajā uzrunā bija jāpauž vien šauri definēti kārtējie uzdevumi? Drīzāk sabiedrība gaidīja plašāku šodienas un, galvenais, nākotnes redzējumu. Līdzīgi kā V.Zatlers, pārāk ilgi esam skaidrojuši, «kas es esmu». Laiks būtu ķerties pie nākamā jautājuma – ko darīt, lai labotu to, kas ieraudzītajā nepatīk. Atliek vien cerēt, ka līdz nākamajai uzrunai tautai prezidents to būs noskaidrojis un pavēstīs arī mums.
