Kūstot sniegam, kas ziemas mēnešos kalpojis par baltu aizsegu cilvēku cūcībai, iedzīvotāju uzmanību šur tur pilsētā nomaļāku ielu malās atkal piesaistījuši izmētāti atkritumu maisi, plastmasas pudeles un cita draza. Atbildīgo dienestu pārstāvji stāsta, ka nelegālās izgāztuves tiek kontrolētas un vāktas nepārtraukti, bet tās vietas, kas vēl nav sakoptas, no atkritumiem paredzēts atbrīvot Spodrības mēnesī un Lielajā talkā 18. aprīlī.
Milzīga, vismaz pāris mēnešu krājusies atkritumu kaudze «rotā» zaļo zonu nelielās Floras ielas galā. Tā ir vieta 1. līnijas apkaimē starp garāžu kooperatīvu un mazdārziņu masīvu, kur daudzos gabalos tagad slejas lepnas privātmājas. Nepilnus 50 metrus tālāk ir vēl viena kaudze. Dažādi sadzīves atkritumi no cilvēku roku un vēja izpluinītajiem maisiem klāj bedrainās ielas malu vēl labu gabalu uz priekšu.«Visi te met. Brauc vakarā uz garāžu, izsviež maisu. Tie, kas te dzīvo, arī met,» «Ziņām» stāsta pensionāre, kuras apsaimniekotais gabaliņš ir iepretim izgāztuvei. Uz jautājumu, vai pašai ir līgums par atkritumu izvešanu, viņa atmet ar roku, sakot, ka dzīvo tur tikai vasarās un atkritumu esot tik maz, ka savu konteineru nevajag. Vāc bezdarbnieki un pabalstu saņēmējiAģentūras «Zemgales EKO» direktora pienākumu izpildītāja Zane Ķince stāsta, ka par piedrazotajām vietām pilsētā uzņēmums ir labi informēts un nelegālās izgāztuves pašvaldības īpašuma teritorijās tiekot pastāvīgi vāktas. Minētās vietas, kur darba vairāk, tikšot satīrītas Spodrības mēnesī, ņemot palīgā smago tehniku. Ik dienu aģentūras paspārnē sakopšanas darbos strādājot ap 60 bezdarbnieku, probācijas dienesta piespiedu darbos norīkoto un pilsētas sociālo pabalstu saņēmēju. Viņi gan ar maisiem izstaigājot maģistrālo ielu malas, gan satīrot vietas, kurās netīrību savos regulārajos izbraukumos konstatējuši aģentūras darbinieki vai par to ziņojusi Pašvaldības policija. Darbu organizēšanai, inventāram un transportam, lai uzturētu kārtībā maģistrāļu malas un pārējās pašvaldības teritorijas, kuras neapsaimnieko citi, šogad no pilsētas budžeta iedalīts ap 20 tūkstošiem latu. Ceturtā daļa tiks izmantota Spodrības mēneša un Lielās talkas laikā.Par tīrību jāatbild īpašniekamSarežģītāka ir situācija ar privātīpašumu teritorijām. Kāds jelgavnieks «Ziņām» stāsta, ka kaimiņi ziņojuši Pašvaldības policijai par atkritumu kaudzi Mazajā ceļā. Likumsargi atbraukuši, nofotografējuši, bet atkritumi stāvējuši vēl vairākas nedēļas. Pašvaldības policijas vecākais inspektors Sandris Miezis norāda, ka neatkarīgi no tā, kas piemēslojis, par sava īpašuma tīrību atbildīgs ir zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs. Diemžēl esot gadījumi, kad netiek sakopts pat pēc administratīvā soda piespriešanas. Tas var būt līdz 50 latu, bet fotogrāfija kalpojot gan kā pierādījums, gan papildu informācija administratīvajai komisijai.Pērn saistībā ar nelegālajām izgāztuvēm sastādīti 29 administratīvo pārkāpumu protokoli. Vien dažos gadījumos sodīts atkritumu izmetējs, ko praktiski varot izdarīt vien tad, ja vaininieks tiek pieķerts pie rokas. Esot gan reizes, kad nekārtības radītāju izdodas atrast pēc izmestajā maisā uzieto rēķinu kvītīm, dokumentiem vai bērnu kontroldarbiem.«Šādās reizēs īpaši noderīga ir aculiecinieku informācija kā pierādījums. Diemžēl ne vienmēr ir cilvēki, kuri gatavi to sniegt, savukārt Pašvaldības policija nevar katrā vietā norīkot posteni,» skaidro S.Miezis.Ar katru gadu mēslo mazākVisbiežāk drazu kaudzes veidojoties mežmalās, pie privātmāju un mazdārziņu rajoniem. Piemēslotāji nereti ir individuālo māju īpašnieki, kuri nav noslēguši obligāto līgumu par atkritumu izvešanu. Aptuveni 15 vietās, kur regulāri veidojušās kaudzes, savulaik izvietotas norādes «Atkritumus nemest!». Kā stāsta Z.Ķince, daļa pazudušas vai sabojātas, bet dažviet pēc sakopšanas jauna izgāztuve tiek radīta pārdesmit metru tālāk.Tomēr cilvēku apziņa pēdējos gados mainās, un Jelgava kļuvusi tīrāka, uzskata abu institūciju pārstāvji. S.Miezis norāda, ka pērn audzis sastādīto protokolu skaits, jo policijā izveidota pilsētas iecirkņu inspektoru grupa, kas apbraukā un atrod nelegālās izgāztuves.
