Tuberkulozes slimnieks neapzinoties gadā var inficēt 10 – 15 cilvēku.
No 2008. gada Jelgavas tuberkulozes stacionārs vairs neeksistē, tā vietā pilsētā izveidota Jelgavas poliklīnikas Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļa, kur pacientiem tiek sniegta ambulatorā palīdzība. Nodaļa atrodas Stacijas ielā 13, un ftiziopneimonologi pacientus pieņem katru darba dienu.Pēdējos gados Jelgavā un rajonā samazinās ar tuberkulozi sirgstošo skaits, pacienti ārstējas un norādījumus pilda uzcītīgi, kas ļauj ierobežot slimības izplatību.Saslimstība mazināsJau vairākus gadus Jelgavā un rajonā saslimstība ar plaušu tuberkulozi ir zemāka par valsts vidējiem rādītājiem. Izņēmums nav bijis arī pagājušais gads, kad reģistrēts par astoņiem slimniekiem mazāk nekā 2007. gadā.«Jelgavā pērn reģistrēti 24 tuberkulozes slimnieki, rajonā – 12. Saslimušo vidū arī četri bērni, tai skaitā diviem nepilngadīgajiem noteikta diagnoze multirezistentā tuberkuloze. Tā nepadodas ārstēšanai ar pamatmedikamentiem, tādēļ jālieto rezerves jeb otrās rindas preparāti. Tie ir nesalīdzināmi dārgāki, mazāk efektīvi, izraisa vairāk blakusparādību, un ārstēšanās ir krietni ilgāka. Šādiem pacientiem nepieciešams līdz divu gadu atveseļošanās laiks. Divi smagas formas tuberkulozes slimnieki diemžēl miruši. Pacienti sākuši nopietnāk izturēties pret tuberkulozi, apzinīgi katru dienu uz mūsu nodaļu ierodas pēc medikamentiem. Pērn saslimšana netika konstatēta nevienam bezpajumtniekam vai trūcīgajam, tāpēc runāt par tuberkulozi kā sociālo slimību šoreiz izvairos,» atzīst ftiziopneimonoloģe Lilita Dinka.Izmeklējumi un ārstēšana – bez maksasPoliklīnikas Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļā pacientus ik dienu uzklausa un konsultē kāda no trim ftiziopneimonoloģēm, viņu vidū arī bērnu speciālists, kurš mazos pacientus pieņem pirmdienās, ceturtdienās un piektdienās. «Pacientus uzklausām, izrunājam sūdzības un, ja nepieciešams, nosūtām uz poliklīniku veikt plaušu rentgena caurskati. Par tuberkulozes izmeklējumiem cilvēkam nav jāmaksā. Arī atlabšana Tuberkulozes plaušu slimību valsts aģentūrā, kas ir vienīgais stacionārs Latvijā, kur ārstē šo saslimšanu, ir valsts apmaksāta,» informē L.Dinka.Spirometrija tagad arī JelgavāPlaušu slimību pacientu elpošanas ceļi parasti ir sašaurināti, izelpa – apgrūtināta. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu no šā gada Jelgavas poliklīnikā ar modernu un tikko iegādātu aparatūru iespējams izmeklēt plaušu ārējās elpošanas funkcijas jeb veikt spirometriju. Jaunā metode cilvēkam nosaka izelpas gaisa tilpumu. Ja sekundes laikā izelpotā gaisa daudzums ir mazāks par 80 procentiem kopējās plaušu kapacitātes, ticamākais, pacientam ir astma, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu saslimšana) vai cita elpošanas sistēmas slimība. Drīzumā plaušas ar spirometru pārbaudīt varēs arī bērni.«Uz šo izmeklējumu būtu jānosūta pacienti, kuriem nav slimības paasinājuma. Ieteiktu to veikt visiem, kurus moka ilgstošs klepus, ir sūdzības par elpas trūkumu, arī kardioloģiskajiem, cukura diabēta, astmas slimniekiem, tiem, kas strādā kaitīgos apstākļos, cilvēkiem ar lieko svaru, jo šīm pacientu kategorijām plaušas ir vārīgā vieta,» skaidro daktere L.Dinka. HOPS – ceturtais biežākais nāves iemeslsPēdējos gados pasaulē strauji aug ar hroniski obstruktīvo plaušu saslimšanu sirgstošo skaits, kas galvenokārt novērojama smēķētāju vidū. Tas ir tādu slimību kā emfizēma un hronisks bronhīts izraisītu sindromu vispārējs apzīmējums. Tā kā abas nereti norisinās vienlaicīgi, parasti tiek lietots vienots termins HOPS. «HOPS izpaužas kā samazināta elpceļu caurlaidība, kuru nav iespējams pilnībā atjaunot. To bieži pavada elpas trūkums vai aizdusa, kā arī plaušas ātri iekaist, nonākot saskarē ar noteiktām daļiņām vai gāzēm. HOPS ir ceturtais biežākais nāves iemesls pasaulē. Saslimšana nav izārstējama, to var atvieglot, lietojot inhalējamus medikamentus,» stāsta L.Dinka.HOPS ir viena no biežāk sastopamajām hroniskajām kaitēm, un tiek lēsts, ka pasaulē ar to slimo ap 600 miljoniem cilvēku. ZināšanaiTuberkulozi nepārnēsā kukaiņi, un ar to nevar inficēties ar asinīm. Līdzīgi iesnām, tā izplatās pa gaisu ikdienas kontaktos ar slimo cilvēku, kurš izdala tuberkulozes nūjiņas. Slimais klepojot, šķaudot, runājot, dziedot vai atkrēpojoties kopā ar ļoti sīkiem siekalu pilieniem, sauktiem arī par kodoliņiem, apkārtējā vidē izdala baciļus. Veidojas tā sauktie infekciozie aerosoli, kas paliek «dzīvi» gaisā vairākas stundas. Kodoliņi nosēžas uz virsmām un izžūstot iet bojā.Kā inficējas ar tuberkulozi? Cilvēks var inficēties, tikai ieelpojot infekciozos kodoliņus. Retos gadījumos – lietojot ar tuberkulozi nepasterizētu slimas govs pienu. Ar tuberkulozi neatkarīgi no vecuma var inficēties visu mūžu, pat vienu reizi ieelpojot baktēriju. Vislielākais risks saslimt ir ģimenes locekļiem, darbabiedriem, draugiem un cilvēkiem, kuriem ir tiešs un ilgstošs kontakts ar tuberkulozes pacientiem.
