Līvbērzē pagasta deputāti, rajona Padomes un Jelgavas Domes pārstāvji, kā arī KULK un vides speciālisti sprieda par atkritumu izgāztuves paplašināšanas plusiem un mīnusiem.
Līvbērzē pagasta deputāti, rajona Padomes un Jelgavas Domes pārstāvji, kā arī KULK un vides speciālisti sprieda par atkritumu izgāztuves paplašināšanas plusiem un mīnusiem.
«Ziņas» jau rakstīja, ka SIA «KULK» apsaimniekotās Brakšķu izgāztuves ekspluatācija Līvbērzes pagastā varētu turpināties vēl tikai trīs četrus gadus. Tāpēc jau laikus jāiekārto jauns poligons un jārekultivē vecais.
Pieņemamākais variants – Brakšķos
Spriešana notika kontekstā ar Zemgales reģiona attīstības koncepciju, atkritumu saimniecības optimizācijas programmu. Vērā tika ņemti arī Jelgavai un Līvbērzei kā piepilsētas pagastam kopēji risināmi perspektīvās attīstības jautājumi.
KULK vadītājs Gunārs Bubulis uzsvēra, ka jaunas izgāztuves ierīkošanai nepieciešami vismaz trīs miljoni latu. Ierīkojot to blakus vecajai, izdotos ietaupīt vismaz 250 tūkstošu, jo nevajadzētu no jauna ierīkot piebraucamo ceļu, elektroapgādi un citu, kas tur jau ir. Tas, viņaprāt, būtu pieņemamākais variants, kā, izmantojot valsts programmas un ārvalstu palīdzību, tikt pie starptautiskām normām atbilstošas izgāztuves.
Ja izgāztuves ietekme uz vidi Brakšķos izrādīsies nelabvēlīga, diezin vai Jelgavas rajonā vispār izdosies atrast atkritumiem piemērotu vietu. Atkritumus nākšoties vest uz izgāztuvi citā rajonā un palielināt tarifus. Tā vismaz uzskata Gunārs Bubulis.
Vides speciālisti nav apmierināti
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Margarita Ūlande uzskata, ka izgāztuve jāierīko citā vietā. Par būtiskāko viņa atzina simtprocentīgi droša hidroizolācijas slāņa izveidi. Situāciju līdzšinējā izgāztuvē piesārņojuma ziņā viņa vērtē kā neapmierinošu. Bez sekām nav palikusi RAF bīstamo atkritumu novietošana Brakšķos. Pirms diviem gadiem tie gan pārvietoti uz Getliņu izgāztuvi.
Reģionālās plānošanas darbā iesaistītie cilvēki savukārt neaizmirsa pieminēt, ka pašvaldības jau šobrīd ir sapratušas, cik izdevīga ir izgāztuves atrašanās pagasta teritorijā. Tāpēc par reģionālā sanitārā atkritumu poligona izveidi savā rajonā sākušas cīnīties arī Bauskas pašvaldības, aktivizējusies Gardenes izgāztuve, Jūrmala reģionālo izgāztuvi piedāvājusi veidot Tīreļpurvā…
Pagasts piekrīt iesaistīties
Līvbērzes pagasta vecākā Nellija Empele un citi deputāti nenoliedza, ka ieņēmumi, kas saistīti ar izgāztuves atrašanos pagasta teritorijā, ir nozīmīgi. Ņemot vērā tālākas nākotnes perspektīvas un to, ka agrāk vai vēlāk tomēr būs jāpievēršas atkritumu pārstrādei, tieši Līvbērzes pagasta ļaudis būtu tie, kas šajā nozarē varētu atrast darbu.
Taču izgāztuves apkārtnē dzīvojošo ļaužu pārliecināšana nebūs vienkārša. Izgāztuves atrašanās starp divām upēm – Svēti un Auci –, skolas un pilsētas tuvums – tas cilvēka prātam šķiet neavienojami. Margarita Ūlande minēja gadījumu, kas apliecina, cik liela vara ir iesīkstējušiem uzskatiem. Proti, kāds kilometrus divus no izgāztuves dzīvojošs saimnieks savulaik pārvaldē sūdzējies par to, ka izgāztuves dēļ ir slikts dzeramais ūdens mājas akā. Pārbaudē atklāts, ka akas ūdenī ir palielināta amonjaka un organisko vielu koncentrācija. Taču ne jau izgāztuves dēļ. Mājas saimnieks aizmirsis turpat pie akas nokrauto kūtsmēslu kaudzi…
Tikšanās noslēgumā Līvbērzes deputāti vienbalsīgi piekrita iesaistīties projektā, kas paredz izvērtēt izgāztuves ietekmi uz vidi.
