Rakstu, lai vērstu uzmanību uz kādu problēmu, par kuru, manuprāt, netiek pienācīgi runāts. Iepazinos ar Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par finanšu ministra Eināra Repšes tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadību, kurā, kā teikts paziņojumā, tika meklēti risinājumi uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai. E.Repšes sacītais, ka prioritāri jāatbalsta sekmīgie uzņēmumi, jau sākotnēji radīja neizpratni par to, ko īsti finanšu ministrs saprot ar vārdiem «sekmīgie uzņēmumi» un vai viņam vispār ir izpratne par šā brīža situāciju valstī.Pagaidām nesaskatu nekādu valstisku atbalstu Latvijas uzņēmējdarbībai, tāpēc cerēju, ka viss vēl mainīsies. Kā nekā jauna valdība. Tomēr laikam kļūdījos, par ko pārliecinājos, uzzinot E.Repšes domas par situācijas risināšanas iespējām. Spriežot pēc finanšu ministra izteikumiem, valsts atbalstu saņems tikai sekmīgie uzņēmēji. Padomāsim – kas ir tie uzņēmumi, kurus šā brīža sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos varētu par tādiem nosaukt. Pirmkārt, tie ir monopoluzņēmumi un oligopoli. Otrkārt, uzņēmumi, kuru «mātes» organizācijas atrodas Skandināvijā vai citās ārvalstīs. Taču, par laimi, vai šajā gadījumā laikam jāsaka – diemžēl Latvijā vairums uzņēmumu neietilpst šajā sarakstā. Lielākā daļa darba devēju valsts nolaidības un citu apstākļu dēļ pašlaik piedzīvo lielākus vai mazākus zaudējumus, nespēj nomaksāt nodokļus vai atrodas sarežģītās kredītsaistībās. Līdz ar to vairums vietējo uzņēmumu nebūt nav veiksmīgi, no kā jāsecina, ka tiem uz valsts atbalstu necerēt.Arī LDDK arvien biežāk pozicionē sevi kā Latvijas uzņēmēju atbalstītāju, taču šī konfederācija pārstāv tikai lielos uzņēmumus. LDDK nav iedziļinājusies mazo un vidējo problēmās, taču šis ir tas brīdis, ko var dēvēt par tieši mazo un vidējo komersantu dzīvības un nāves jautājumu.Diemžēl tā vietā, lai apzinātu patieso situāciju, lielo uzņēmumu «mamma» ar ārvalstu investoru lobiju spriež par visas Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Jācer, ka ar to viņi nesaprot izslaucīt tukšu. Neizpratnē,
