Mani paziņas trenējas, lai ar godu varētu ieiet Eiropā.
Mani paziņas trenējas, lai ar godu varētu ieiet Eiropā. Treniņa būtība ir šāda: jāizvēlas dārgs un smalks veikals, pieklājīgi jāpalūdz pārdevējam parādīt un, ja iespējams, jāpielaiko iespējami daudz lietu. Lai sevī radītu vainas apziņu, jāpieprasa priekšmeti no augstākajiem un tālākajiem plauktiem. Pēc tam smaidot jāpaskaidro, ka neko nepirksiet, un cēli jāaiziet. Tas ir grūti, bet, regulāri trenējoties, vainas apziņu izdodas pārvarēt.
Mana meita ir pirmklasniece. Pērnruden skolā bija fotogrāfs, un bērni, glīti saposti, tika bildēti: gan visa klase kopā, gan katrs atsevišķi. Fotogrāfam slodze noteikti bija liela, jo skolā pirmās klases vien ir četras. Šogad mana skolniece pārnesa ziņu: ir gatavas fotogrāfijas un komplekta cena –četri lati. Un viņa, protams, grib visu «komplektu». Šis teksts jau bija pateikts ar zināmu asaru pieskaņu. Mēs nežēlojamies par savu iztikšanu, taču pēc Ziemassvētku tēriņiem četri lati ir pietiekami liela nauda. Īpaši, ja nezini, par ko tā tiek pieprasīta.
Nākamajā dienā viss noskaidrojās. Komplektā ietilpa laba klases bilde (Ls 1), «portretu sērija» (Ls 1,60 – sešas dažāda lieluma ģīmetnes, viens un tas pats kadrs) un «uzlīmju sērija» (Ls 1,60, divpadsmit gabalu). Viss tas bija pasniegts ar Eiropas līmeņa servisu. Perfekta tehniskā kvalitāte, estētisks iesaiņojums un detalizēts apmaksas kārtības apraksts. Kāda Rīgas firma strādā, lieliski pārzinot pircēja psiholoģiju, šajā gadījumā – bērnu psiholoģiju. Ja nevēlies visu, nepērc, nevajadzīgo sūti atpakaļ. No veselā saprāta viedokļa raugoties, piemiņai paliks klases bilde, «portretu sēriju» var sadalīt un aplaimot ar tiem vecmāmiņas un tantes, bet ko pirmklasniekam iesākt ar divpadsmit dokumentu foto?
Mana meita bildē izskatījās labi. Bet dažu bērnu foto, maigi izsakoties, nebija veiksmīgi. Negribi – nepērc. Vecāki nolēma – nepirkt. Bet kā lai to izskaidro bērnam, kurš vēl nav apguvis «veikalu treniņus»?
Starp citu, kur paliek tās bildes, kuras nenopērk un cik tās patiesībā maksā?
