Kā vērtēt pāragro stāšanos rindā deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai un pazīstamu mākslinieku rekrutēšanu tajos?
Andis Kursītis, LLU Sociālo zinātņu fakultātes lektors:
Domāju, tas lielākoties tiek izmantots kā papildu reklāmas un mārketinga elements – par notiekošo visur runā, sabiedrība par to dzird. Kā saka, ja par kādu partiju nerunā, tās nav. Mēs ar kolēģiem spriedām, kādēļ gan numuri netiek piešķirti izlozes kārtībā. Jāpieļauj, ka pirmais numurs var aiziet veiksmīgāk nekā citi, turklāt partiju jaunie biedri var demonstrēt savu lojalitāti. Domāju, numurus lozēt būtu labāk. Jau sen pierādīts, ka rindā stāvēšana nav tas veiksmīgākais veids, un tas bija arī redzams, iesniedzot projektus investīcijām, – cilvēki gandrīz vai kaujoties izšķīra, kurš tiks pa durvīm.Jo lielāka politikas un sabiedrības atšķeltība, jo vairāk meklē tos, kas politisko vidi aizēno un nes kaut ko pozitīvu, vēlētājiem piedāvājot balsot par sabiedrībai tuvākiem cilvēkiem. Pie mums priekšplānā nav politikas, ir cilvēki, un arī partijas «grozās» ap cilvēkiem, kas arī nosaka virzību. Turklāt laikā, kad partiju reitingi krīt, jāmeklē jauni, sabiedrībā pazīstami ļaudis.Vēlēšanās es savā ziņā sagaidu protesta balsojumu. Vienaldzība būtu tad, ja visiem būtu labi. Lielpilsētās labus rezultātus var iegūt kreisās partijas un populisti, mazajās situācija varētu būt atšķirīga. Tā kā centriskums nav devis gaidītos rezultātus, prognozēju, ka būs novirze vai nu stingri pa labi, vai kreisi.
Iveta Kažoka, «Providus» pētniece:
Manuprāt, tas ir mēģinājums ar minimālām izmaksām iegūt maksimālu publicitāti – gan pievēršot sabiedrības uzmanību, gan saņemot pirmo numuru, ko, ja vēl tas sakrīt ar partijas nosaukumu, iespējams izmantot priekšvēlēšanu kampaņā. Tas neko nemaksā, turklāt var kalpot par partijas jauniešu organizācijas saliedēšanas pasākumu. Ar ironiju varētu piebilst, ka notiekošais liecina par partiju iracionalitāti – ticību ciparu maģijai. Iepriekšējo vēlēšanu rezultāti neliecina, ka kandidātu sarakstu secībai būtu liela nozīme. Domāju, mākslinieku piesaistīšanu partijām šogad lielā mērā nosaka Lietuvas gadījums, kad vēlēšanās labus panākumus guva pazīstamā izklaides biznesa pārstāvja Arūna Vaļinska vadītā Tautas atdzimšanas partija, kuras sarakstā kandidēja tikai šajā jomā strādājušie. Latvijas politiķi par šādu notikumu ir labi informēti un cer, ka līdzīga taktika varētu nostrādāt arī šeit. Mūsu valstī gan tam var būt pretēja reakcija – krīzes laikā sabiedrība meklē kompetentus, nevis vienkārši atpazīstamus cilvēkus, kuri politiskajā vidē nespēj kompetenti runāt un strādāt.Prognozēt vēlēšanu rezultātus ir grūti. Popularitātes reitingi vairāk liecina par situāciju lielpilsētās, bet mazākās pilsētās mērs var būt ļoti iecienīts, neņemot vērā viņa piederību nacionālā mērogā nīstam politiskajam spēkam. Turklāt vēl nav sākušās kampaņas, kas var ļoti būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Ivars Ījabs, LU docents:
Galvenais – būt pirmajam nozīmē publicitāti, bet kaut kādā ziņā tas var būt arī izmisuma solis – ja partija nevar neko citu, vismaz pirmā iesniegs sarakstu, un tā tas no laika gala bijis, ka daudzi cenšas pirmie to izdarīt. Ja numurus lozētu, situācija būtu cita, un varbūt varētu organizēt tā, lai numurus pēc nejaušības principa piešķir dators.Mākslinieku piesaiste, pieņemu, saistīta ar politisko partiju vājumu un galēju nepopularitāti. Tas, iespējams, ir vienīgais veids, kā atkarot daļu sabiedrības, un tā ir postkomunisma valsts pazīme, kad partijās tiek iesaistīti mūziķi, bokseri, svarcēlāji.Aktivitāte vēlēšanās varētu nebūt zema, jo jūtam, ka valstī kaut kas nav kārtībā, un būs motivācija iet un balsot. Par Rīgu notiks «asiņaina» cīņa, ņemot vērā gaidāmo līdzekļu ieplūšanu un to, ka daudzi grib tos dalīt. Ja ticam reitingiem, galvaspilsētā kreisie iegūs nopietnu pārstāvniecību. Kas attiecas uz pārējām pašvaldībām, tur lielāka nozīme ir personālijām, jo vairāk tiek balsots par cilvēkiem, ne partijām. Trakākais gan ir, kas mūs sagaida pēc vēlēšanām, kad būs jāpieņem visi nepopulārie lēmumi.
Vilnis Krauze, jauniešu organizācijas «Do It Creative» vadītājs:
Lai jau cīnās, manuprāt, numuri pilnīgi neko nemaina. Es vairāk atbalstītu kārtas numuru izlozēšanu, nevis principu – kas pirmais atnāk, tam tiek piešķirts pirmais. Tas ir mārketinga triks, tāpat kā visa politika ir viens liels mārketings. Līdzīgi ir arī ar mākslinieku piesaisti. Pieļauju, ka sava interese ir ne tikai politiķiem, bet arī māksliniekiem – politikā, kā zinām, katram savas intereses. Un kāpēc gan nepalīdzēt piesaistīt balsis, varbūt par to vēl arī labi samaksā. Tajā pašā laikā, ja tiek ievēlēti mākslinieki, tas ir vienkārši muļķīgi, – kā viņi var atbildēt par finansēm un sociālajiem jautājumiem? Politikā jāiet tiem, kuri sevi pierādījuši uzņēmējdarbībā vai kādā citā jomā, tādiem, kuri kaut ko no tā visa saprot. Pēc vēlēšanām, domāju, daļu vietu saglabās veco partiju pārstāvji, plus klāt tiks piebalsoti kandidāti no jaunajām.
