Ja grib sasniegt tādu ražību kā pērn, slāpekļa kopējā papildmēslojuma norma jāpalielina par 20 kilogramiem uz hektāru.
Lielākoties ziemāju laukos pirmais papildmēslojums jau iedots, par ko tikai vietumis liecina tehnikas rosība un jau dziļi iebrauktās riepu pēdas pārmitrajos laukos. Agroķīmisko pētījumu centrs, kas ik gadu arī Zemgalē nosaka slāpekļa saturu augsnē, šogad paraugus varēja sākt noņemt vēlu, jo zeme ilgāk nekā citus pavasarus nebija atkususi. Tomēr, kā «Ziņām» atzīst centra valdes priekšsēdētāja Regīna Timbare, sezonas laikā vēl būs jādod viena vai divas papildmēslojuma devas, tādēļ publicējam agroķīmiķu R.Timbares un Vizmas Janevicas secinājumus par augiem izmantojamo slāpekli līdz 60 centimetru dziļā augsnes slānī un kopējo slāpekļa mēslojuma vajadzību.Augsne pētīta aprīļa sākumāR.Timbare skaidro, ka priekšstatu par minerālā slāpekļa daudzumu un tā izmaiņām augsnē dažādos gados iegūst, veicot augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajā teritorijā, kur atrodas Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Rīgas rajons. Astoņās šīs teritorijas saimniecībās 2005. gadā izvēlētas 48 pastāvīgas pētījumu vietas. Tajās katru gadu agri pavasarī un vēlu rudenī pirms ziemas sākšanās ņem augsnes paraugus un nosaka nitrātu un amonija slāpekļa saturu trīs slāņos – no virskārtas līdz 30 centimetru, no 30 līdz 60 un no 60 līdz 90 centimetru dziļumam. «Par katru pētījumu vietu uzkrājam arī datus par audzējamo kultūraugu, tā ražību, iestrādāto mēslojumu, priekšaugu un laika apstākļiem,» vēsta R.Timbare, piebilstot – tā kā šopavasar zeme atkusa tikai marta beigās, augsnes paraugus minerālā slāpekļa noteikšanai varēja noņemt aprīļa sākumā. Pirmā slāpekļa papildmēslojuma vajadzībaAtsākoties veģetācijai, ziemāju sakņu sistēma vēl ir vāja un tādēļ attīstības sākumā augi var izmantot slāpekli no virsējā līdz 30 centimetru augsnes slāņa. Laukaugi izmanto nitrātu formā esošo slāpekli, bet amonija slāpekli – pēc tā nitrificēšanās. Pirmo slāpekļa papildmēslojuma devu ziemājiem pēc iespējas agrāk jādod tajos laukos, kur nitrātu slāpeklis augsnē ir mazāks par 10 kilogramiem uz hektāru. Augsnes analīžu dati rāda, ka mazāk par šo apjomu nitrātu slāpekļa šopavasar bija 71 procentā pētījumu vietu. 2008. gada pavasarī šāds nitrātu saturs augsnē bija 80 procentos lauku, 2007. gadā – 40 un 2006. gadā – 60 procentos pētījumu vietu. «Tātad lielākajā daļā lauku pirmais slāpekļa papildmēslojums ziemājiem šogad jādod pēc iespējas drīzāk. Kā zināms, slāpekļa mēslojumu ziemāji var uzņemt, kad augiem sāk veidoties jaunās saknītes baltā krāsā un augsnes temperatūra sasniegusi piecus sešus grādus. Tomēr intensīvi augsnes slāpekli augi sāk uzņemt tikai tad, kad augsnes temperatūra ir tuvu 10 grādiem,» akcentē pētniece.Kopējā slāpekļa vajadzība veģetācijas periodāAprēķinot kopējo slāpekļa papildmēslojuma normu visā ziemāju veģetācijas periodā, būtu jāņem vērā minerālā slāpekļa (nitrātu un amonija) krājumi galvenajā sakņu izplatības zonā, kas ir līdz 60 centimetru slānī. Vidējie minerālā slāpekļa krājumi šajā augsnes kārtā šopavasar ir par 20 – 25 kilogramiem uz hektāru mazāki nekā 2007. gada pavasarī, bet līdzīgi kā tajās pašās pētījumu vietās 2006. un 2008. gada pavasarī. Vieglās smilts un mālsmilts augsnēs līdz 60 centimetru slānī ir vidēji 24 kilogrami uz hektāru augiem izmantojamā slāpekļa, bet smilšmāla un māla augsnēs – 32 kilogrami. Tāpēc secināms, ka slāpekļa kopējā papildmēslojuma norma viena un tā paša ražas līmeņa sasniegšanai šogad tāpat kā pērn jāpalielina apmēram par 20 kilogramiem uz hektāru, salīdzinot ar 2007. gadu. Salīdzinot pētījumu vietas, Agroķīmisko pētījumu centra speciālistes šopavasar secinājušas, ka minerālā slāpekļa daudzums augsnē pārsniedz vidējo apjomu laukos ar optimālu vai paaugstinātu organisko vielu saturu augsnē un labu augsnes reakciju, kā arī laukos, kur iepriekšējos gados iestrādāts organiskais mēslojums. Tādēļ, piemēram, lai iegūtu sešas tonnas ziemas kviešu no hektāra, ieteicamā slāpekļa papildmēslojuma norma (slāpekļa darbīgās vielas) atkarībā no minerālā slāpekļa satura augsnē ir robežās no 150 līdz 170 kilogramiem. Laukos, kur vairāk minerālā slāpekļa augsnē, papildmēslojumu varētu samazināt par 20 kilogramiem, kas ļautu ietaupīt slāpekļa minerālmēslus ap 20 latu vērtībā katrā hektārā. R.Timbare, sakot paldies par sadarbību saimniecībām, kur tiek veikts augsnes minerālā slāpekļa monitorings, uzsver, ka augsnes analīzes dod tikai aptuvenu priekšstatu par kopējo slāpekļa papildmēslojuma vajadzību ziemājiem. Otro un trešo slāpekļa papildmēslojuma devu visprecīzāk var noteikt, veicot augu slāpekļa diagnostiku vēlākās ziemāju attīstības stadijās. Tomēr, kā redzams no šā pētījuma rezultātiem, ja dati ir zināmi, saimniecības ietaupījumi var izrādīties ievērojami salīdzinājumā ar izdevumiem, kas nepieciešami, lai veiktu analīzes. Lai labi augtu Vajadzīgs pietiekams augu barības elementu, īpaši slāpekļa, nodrošinājums Slāpekli, tāpat kā fosforu un kāliju, augi saņem no dažādiem avotiem, galvenie no tiem ir slāpekli saturošs mēslojums un augsne. Tādēļ, plānojot slāpekļa papildmēslojumu ziemājiem pavasarī, būtu jāzina, cik daudz slāpekļa augi varēs paņemt no augsnes Minerālā slāpekļa daudzums augsnē ir mainīgs, to ietekmē nokrišņi un temperatūra, organisko vielu saturs augsnē, tās granulometriskais sastāvs un reakcija, organisko mēslu iestrāde, priekšaugs un citi faktori. Tādēļ slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai minerālais slāpeklis jānosaka ik gadu agri pavasarī
