Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ceturtdien oficiāli kļuva par valsts pārņemtās “Parex Bankas” akcionāru, iegūstot 25% un vēl vienas akcijas īpašnieci.
Ceturtdien līgumu par akciju nonākšanu ERAB īpašumā svinīgi parakstīja ERAB prezidents Tomas Mirovs un Latviajs premjers Valdis Dombrovskis, „Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis un a/s „Privatizācijas aģentūras” valdes priekšsēdētājs Arturs Grants. Kopumā tika parakstīti divi līgumi – akciju pirkuma līgums starp Latvijas Republiku, valsts akciju sabiedrību „Privatizācijas aģentūra”, akciju sabiedrību „Parex banka” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kā arī akcionāru līgums starp Latvijas Republiku, valsts akciju sabiedrību „Privatizācijas aģentūra”, akciju sabiedrību „Parex banka” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.„Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kļūšana par „Parex bankas” akcionāru ir apliecinājums, ka bankas darbs ir stabilizēts, un varam izmantot pasaules labāko pieredzi bankas tālākās darbības stratēģijā. Latvijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas jaunā sadarbība pašreizējā situācijā vairo optimismu par Latvijas ekonomikas atveseļošanas dinamiku. Latvijas valdība ir ieinteresēta šīs sadarbības robežas paplašināt, paredzot atbalsta sniegšanu arī Latvijas uzņēmējiem, lai stimulētu ekonomisko aktivitāti,” uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers piebilda, ka ERAB iesaistīšanās Parex bankā sekmēs Latvijas ekonomikas kreditēšanu.ERAB pārstāvis Mirovs atzīmēja, ka 100 miljonu eiro (aptuveni 71 miljons latu) ieguldīšana “Parex Bankā”, lai to restrukturizētu ir diezgan riskants solis. Viņš atgādināja par vispārējo ekonomikas lejupslīdi pasaulē, vienlaikus atzīstot, ka iesaistīšanās “Parex Bankā” nozīmē arī Latvijas mazā un vidējā biznesa kreditēšanu, gan piebilstot, ka par konkrētiem programmām uzņēmēju kredītu izsniegšanai tikšot lemts tuvāko divu mēnešu laikā.Viņš atzina, ka ERAB bija plāns atstāt Centrālo un Austrumeiropu, bet ar līdz ar dramatiskām situācijas izmainām, banka šogad pat palielināja finansējumu Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm par 30% jeb līdz septiņiem miljardiem eiro. Mirovs pauda cerību, ka šis darījums palīdzēs Latvijai pārdzīvot grūtos laikus.”Parex” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis pauda, ka šis ir otrais solis “Parex” stabilizācijas plānā. Pirmais bija kredīta pārfinansēšana, otrais ir investora piesaistīšana un trešais solis būšot visu bankas operāciju atjaunošana.Gan Melngailis, gan pārējie atzina, ka ERAB iesaistīšanās “Parex Bankā” ir pagaidu risinājums. “Šodien mēs speram otro soli, piesaistot investoru [..] Latvija tāpat kā daudzas citas valstis atrodas ekonomiskā krīzē, un ir grūti iedomāties labāku partneri,” pašreizējo situāciju raksturoja Melngailis.Puses atteicās izpaust vienošanās nosacījumus, jo līgums ir konfidenciāls.Vienošanās ar ERAB par tās iesaistīšanos “Parex bankā”, iegūstot 25 % plus vienu akciju, tika panākta jau 1. aprīlī. Šai organizācijai ir liela pieredze banku restrukturizēšanā, un tās iesaiste restrukturējamo banku kapitālā pasaulē tiek uzskatīta par pozitīvu signālu par bankas dzīvotspēju un attīstības potenciālu. Latvijā ERAB iepriekš bija iesaistījusies “Unibankas” un “Pirmās bankas” glābšanā, ienākot tajās ar līdzīgiem nosacījumiem, kādi tagad tiek izvirzīti “Parex”.Runājot par nosacījumiem, uz kādiem ERAB ienāk “Parex bankā”, bankas vadītājs Nils Melngailis iepriekš stāstīja, ka Latvijas puses intereses bija, lai ERAB ienāk pēc iespējas ātrāk, tāpēc ir paredzētas valsts garantijas ERAB ieguldījumiem. Bankas vadītājs netieši apliecināja, ka ir paredzēts nosacījums, ka bankas īpašnieki nemainās tuvākos trīs gadus. Tas norādot, ka ERAB ir stratēģisks investors, kas ienāk uz vairākiem gadiem un nekādā ziņā nav spekulanti.Tāpat ERAB ir veto tiesības dažādos bankas darbībai būtiskos jautājumos, piemēram, valsts bez ERAB piekrišanas nevar pārdot sev piederošās “Parex” akcijas, bez ERAB ziņas nevar pieņemt lēmumus par bankas aktīvu pirkšanu, pārdošanu, finanšu resursu piesaisti vai izmaiņām valdē.
