Lielākā darba devējus uzņēmējus apvienojošā nevalstiskā organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nākusi klajā ar priekšlikumiem mainīt darba likumdošanu. Jāsaka skaidri – pašreizējam «krīzes periodam» visai nežēlīgi grozījumi, kas darba ņēmējus nostādītu tikai nedaudz labākā situācijā kā dzimtļaudis. Ja tos pieņemtu, tiktu pārskatīti daudzi fundamentāli principi, kas līdz šim kaut daļēji pasargāja strādājošos no darba devēju brīvas rīcības, saraujot darba attiecības. No otras puses, likuma panti ne vienmēr varēja atturēt uzņēmējus, ja tiem bija jātiek vaļā no negodprātīga vai nepiemērota darbinieka. Patlaban LDDK par grozījumu priekšlikumiem diskutē ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Cik noprotams, sarunas nav vieglas, jo konfederācijas rokās ir tāds kā trumpis – ja netiks pieņemti grozījumi, uzņēmēji krīzes situācijā noies pa burbuli. Arguments, protams, dzelžains un «spiež» uz šābrīža ekonomikai sāpīgo momentu, ka brīdī, kad sāksies ekonomikas augšupeja, striktie darba ņēmējus diskreditējošie grozījumi tiks pārskatīti. Ideja varbūt nav slikti domāta, vien dzīves pieredze liecina, ka nav nekā pastāvīgāka kā tas, kas ir pagaidu. Nekur nav manīta arī strikta definīcija (tam jābūt juridiskam formulējumam), kādas ir konkrētas krīzes pazīmes un kā noteikt, kad tā beigusies. Iespējams, šādus kritērijus ietērpt juridiskās normās ir neiespējami. Ja tā, pirms ķerties pie darba likuma grozīšanas, vērts pārdomāt, cik LDDK piedāvājums ir pareizs.
