Ceturtdienas vakarā no kūlas aizdegās divi kādreizējās toksisko atkritumu izgāztuves dīķi, un virs pilsētas pacēlās kodīgu dūmu mākoņi. Ugunsdzēsēji nezināja, ka viņu pārraugāmajā teritorijā atrodas šāds bīstams objekts.
Vairāk nekā 20 gadu Jelgavā, 5. līnijas galā, atradās šķidro toksisko atkritumu izgāztuve «Kosmoss», kuras dēļ vismaz vienreiz, pārraujot dīķu dambi, applūda liela teritorija, piesārņojot gruntsūdeņus, un to pilnīga attīrīšanās nav notikusi līdz šim brīdim. Bīstamā vieta joprojām sagādā problēmas tās apkārtnē mītošajiem, it sevišķi tādos brīžos kā ceturtdien, kad dega pērnā zāle izgāztuves tuvumā.Liesmas ļoti ātri iekļuva arī dīķos ar atkritumiem, un pārņēma lielu platību, kuras dzēšanā iesaistījās vairākas ugunsdzēsēju brigādes. Jāpiebilst, ka šīs bija arī nesen jelgavnieku rīcībā nonākušās automašīnas «Renault» ugunskristības. Smacīgie dūmu mākoņi, kas, pēc glābēju domām, radās no degošajām ķīmiskajām vielām, ātri vien tika aiznesti pat līdz Dobeles šosejai, aizsedzot sauli. Toksikologi skaidro, ka, degot ķimikālijām, var rasties dažādi kaitīgi savienojumi, kas ietekmē ne vien elpošanas, bet arī centrālo nervu sistēmu. Tā, piemēram, degot celuloīdam, var veidoties zilskābe, kas mēdz izraisīt pat cilvēku nāvi.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis apliecināja, ka viņa darbinieku rīcībā nav informācijas par šādu bīstamu vietu mūsu pilsētā. «Būtu labi, ja mēs zinātu, jo no tā atkarīga arī dzēšanas darbu organizēšana objektā. Turklāt glābēji varētu laikus nodrošināties pret iespējamu saindēšanos ar kaitīgām vielām,» piebilst komandieris.Jau pagājušajā gadā Vides ministrijai izdevās pavirzīt uz priekšu Ministru kabineta noteikumu projektu, saskaņā ar kuru būtu iespējams sakārtot minēto izgāztuvi. Tās likvidācija varētu izmaksāt 5,5 miljonus latu, kurus bija paredzēts segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzekļiem. Taču pagaidām darbi nav sākti.Vides ministrijas Projektu finanšu un atbalsta departamenta Projektu attīstības nodaļas vadītāja Signe Zakka «Ziņas» informē, ka 13. martā noslēgusies projektu iesniegšana, un attiecīgajai komisijai, maksimums, trīs mēnešu laikā jāpieņem lēmums par finansējuma piešķiršanu vai arī papildinājumu nepieciešamību. «Minētā vieta tika izpētīta jau 2005. gadā, savukārt pagājušogad veikta projekta aktualizācija un ieguvumu analīze,» piebilst S.Zakka.Jelgavas bīstamo atkritumu izgāztuve 2004. gadā iekļauta arī Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve «Kosmoss» Veidojusies no 1965. līdz 1987. gadam Deponēti šķidrie toksiskie atkritumi no ādu apstrādes fabrikas, kā arī atkritumi no RAF, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas Atkritumi izvietoti četros dīķos Gruntsūdeņu piesārņojuma intensitāte izgāztuves teritorijā ir viena no lielākajām Latvijā Piesārņojošās vielas ir hlorīdi, sulfāti, organiskās skābes un amonijs Gruntsūdeņi piesārņoti 23 ha platībā Piesārņojuma dziļums sasniedz 6 – 8 m.