Izglītības pārvaldes redzeslokā nonākusi grupa bērnu, kuriem pagājušajā rudenī vajadzēja sākt mācības skolā, taču savā dzīvesvietā nepilngadīgie nav atrodami un vecāki nav snieguši ziņas par viņu atrašanās vietu.
Pēc Jelgavas Izglītības pārvaldes datiem, pilsētā deklarēti 615 bērnu, kas dzimuši 2001. gadā un kuriem pērn rudenī bija jāsāk skolas gaitas. Šajā mācību gadā pilsētas izglītības iestādēs mācās 459 pirmklasnieki, citās pašvaldībās – 39. 15 minētajā gadā dzimušo bērnu skolas gaitas sākuši jau pagājušajā mācību gadā. Veselības stāvokļa dēļ mācības 1. klasē uz nākamo gadu atliktas 63. Tikai par pieciem bērniem Jelgavas Izglītības pārvaldē ir informācija, ka viņi izbraukuši no valsts. Kas noticis ar pārējiem 34? Solis pretī analfabētismamIzglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jomā Mirdza Sīka «Ziņām» stāsta, ka mācību gada sākumā uz aptuveni 50 adresēm, kurās deklarētie bērni nebija sākuši pirmās skolas gaitas, izsūtītas atgādinājuma vēstules. Vismaz desmit ģimenēs vecāki par atvašu laišanu skolā bija «piemirsuši» un pēc vēstules saņemšanas bērnu iekārtoja izglītības iestādē. Tomēr lielākā daļa adresātu nereaģēja ne uz vēstuli, ne dažādu institūciju interesi par ģimeni, jo savā dzīvesvietā nebija sastopami.«Mums nav ziņu, kas noticis ar šiem bērniem un viņu vecākiem, iespējams, izceļojuši no valsts vai uzturas nedeklarējušies kādā citā pašvaldībā,» teic M.Sīka. Lai arī Izglītības likums vecākus vai personas, kas realizē vecāku varu, padara par atbildīgiem bērnu obligātās izglītības nodrošināšanā, pieredze liecina, ka ne visi pret šo pienākumu izturas atbildīgi. Atbildība uz vecāku pleciemLatvijas Izglītības likums paredz, ka bērna vecāki vai aizbildņi ir atbildīgi, lai atvase iegūtu obligāto izglītību, un viņu pienākums ir savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus. Ja vecāki nepilda savus pienākumus, iesaistās vairākas institūcijas, kas var piemērot administratīvo sodu vai atņemt vecāku tiesības. Visbiežāk skolu neapmeklē bērni no nelabvēlīgām vai sociālā riska ģimenēm vecāku nolaidības dēļ.Kas noticis ar 34 no «pazudušajiem» jelgavniekiem, pagaidām nav zināms, līdz kāds no viņiem nonāks tiesībsargājošo vai citu institūciju redzeslokā un vecākiem būs jāatbild par pienākumu nepildīšanu. Pēdējos gados skolēnu skaitam Latvijā ir tendence ievērojami samazināties, bet aug to nepilngadīgo skaits, kas sasnieguši obligāto izglītības vecumu, taču neapmeklē nevienu skolu. 2006./2007. mācību gadā to neapmeklēja 2410 bērnu, pērn – 2488, bet šajā mācību gadā jau 2598. Izglītības un zinātnes ministrija plānojusi ar nākamo gadu ieviest jaunu sistēmu, kuras datu bāze darbosies tiešsaistē ar Iedzīvotāju reģistru. Tā ļaus jebkurā brīdī pateikt, cik bērnu nav reģistrēti nevienā skolā. Līdz ministrijai nonāk konkrēti skaitļi, taču tai nav pienākuma rīkoties, lai ko labotu, – mazie analfabēti ir katras atsevišķas pašvaldības problēma, ar kuru jācīnās. 173. pants«Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana»Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.Administratīvo pārkāpumu kodekss
