Sēžu kā muzejā – kāds ienāk, paskatās, bet kaut ko pērk vai pārdod tikai tad, ja citādi nevar, tagadējo zemes tirgu «Dienai» raksturo nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» Bauskas nodaļas speciāliste Inga Kārkliņa. Situācija līdzīga arī pārējos Latvijas reģionos – zemes tirgus kritumu kopš augstākā nekustamo īpašumu darījumu aktivitātes un cenu punkta pirms diviem gadiem izjūt vēl skaudrāk nekā mājokļi. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, vidējais darījumu skaits ar zemi ārpus Rīgas šā gada pirmajā ceturksnī samazinājies līdz nepilnam desmitam, salīdzinot ar vairāk nekā pussimtu darījumu 2007. gada sākumā. «Latio» reģionu vērtēšanas grupas vadītājs Pēteris Guļāns to skaidro ar apstākli, ka bankas zemes darījumus kreditē ļoti reti un ar lielu likmi, jo šo īpašumu neattīstīšanas risks ir lielāks nekā gatavam mājoklim, kura vērtība nākotnes izpratnē tomēr augs. Cenu kritums ir ievērojamāks lielākajās pilsētās, kur tās arī straujāk auga. Ar parcelētiem (sadalītiem un pārdošanai sagatavotiem), bet tagad nepārdodamiem zemesgabaliem pilnas ne vien Rīgas, bet arī Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Ogres un citu valsts centrālā reģiona pilsētu tuvējās pļavas un meži. Pēc P.Guļāna vērtējuma, pašvaldībām bija stingrāk jāvērtē šo «burkānu lauku» piemērotība mājokļu būvei, jo daudzviet vienīgā infrastruktūra ir ceļš, citur nav arī tā, bet gabali ar elektrību jau uzskatāmi teju par labiekārtotiem. Tagad gan cenas kritušās arī pilsētiņās un ciematos, tāpēc lētāk iznākot nopirkt gatavu jaunu privātmāju, nevis celt pašam.Zemi komercnolūkiem teju nekur nepērk lielā riska dēļ – vispārējā ekonomikas lejupslīdē tās izmantošanai var nepietikt līdzekļu, un atdeve tuvākajos gados ir apšaubāma. Ekonomiski aktīvākos rajonos piesātinājums ar komercobjektiem jau ir liels.Vienīgā kustība vēl vērojama lauksaimniecības zemes un mežu segmentā, lai gan pēdējā pusgadā arī tā pierimst. «Latio» Aizkraukles nodaļas speciāliste Dace Vītoliņa raksturo, ka mežu galvenā nākotnes vērtība ir koksne, kurā vērts ieguldīt brīvus līdzekļus. Maizes klēts reģionā – Bauskas, Jelgavas, Dobeles rajonā – labākās lauksaimniecības zemes joprojām ir pieprasītas un tiek tirgotas par augstu cenu.Visos segmentos patlaban dominē norēķini skaidrā naudā, liecina mākleru novērojumi. Zemesgabalu piedāvājums, kas vēl pirms pusgada bijis rekordaugsts, tagad krietni mazinājies, jo tie pārdevēji, kuri var nogaidīt, par zemu cenu darījumus neslēdz. Savukārt vairākums pircēju cer uz tālāku cenu kritumu, arī nogaidot. Ātri izķer tos īpašumus, kuru pārdevēji spiesti nolaist cenu līdz pircējam pieņemamai, jo kurpi spiež kredīts. Tomēr joprojām esot pircēji, kas nekaulējoties nopērk zemi par prasīto cenu, jo tā atrodas ļoti skaistā vietā, kādu viņi kārojuši visu mūžu, stāsta I.Kārkliņa. «Skaisto vietu» cenas gan arī kopumā Latvijā kritušās par 15 – 25 procentiem, rāda «Latio» dati.
