Jelgavā izskan viena no spilgtākajām Karla Orfa kantātēm.
Ielūkojoties mūzikas vēstures lappusēs, kā vienu no spilgtākajām atrodam Karla Orfa scēnisko kantāti «Carmina Burana». Šī 1937. gadā sacerētā trīsdaļīgā kompozīcija saista klausītājus arī šodien. Rāmā nesteidzīgumā, it kā zināmā viduslaikiem raksturīgā bezpersoniskumā aizslīdēja «Carmina Burana» pirmā daļa «Pavasaris» ar spilgtiem muzikāliem akcentiem «Ecce gratum» («Pavasara dziesma») un «Floret silva nobilis» («Mīlas dziesma») – korim un Deja (instrumentālā daļa) – orķestrim. Diriģents Andris Veismanis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, valsts akadēmiskais koris «Latvija», Mati Turi (tenors) un Aile Asoni (soprāns) – abi igauņu solisti – risina grodo, kontrastiem bagāto muzikālo pavedienu tālāk. Neapšaubāms psalmodēšanas pārsvars kā vokālajās, tā kora partijās. Tenors M.Turi skaidri zina šos senos bavāriešu tekstus latīņu valodā, iespējams, tāpēc solista sniegums tik kaismīgs, ekspresīvs, varbūt pat balansējot uz labas gaumes robežas. Atmiņā paliekošs M.Turi sniegums «Olim lacus colueram» («Ceptā gulbja dziesma») kantātes otrajā daļā «Krogā». Diriģentam A.Veismanim labi izdevās sabiezināt muzikālās partitūras krāsas, veidot spriegāku, asāku kompozīcijas dramaturģisko nervu. Kantātes «Carmina Burana» trešajā daļā «Mīlas valstība» ar kristāldzidru spozmi parasti iezīmējas soprāna solo dziedājumi. Dziedātājai A.Asoni labāk padevās «Stetis puella» («Meitene kā rozīte») ar bizantiešu melismātikas «piesitienu» un pērļaini daiļā «Dulcissime» («Meitenes mīlas dziesma»), savukārt svērtā tesitūra droši vien dziedātājai traucēja atraisīties kantilēnajam dziedājumam «In trutina» («Pārdomas»). K.Orfa kantātes «Carmina Burana» izskaņā ar maģisku spēku vēlreiz ieskanējās varbūt pati populārākā tās lappuse – koris «O, Fortuna» («Ak, laime»), kas skaņdarba prologā tā īsti spēcīgi neieskanējās. Bet, iespējams, tā bija iecerēts – no lirikas caur dramatismu, atgriežoties liriski dramatiskā skandējumā? Runājot par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumu – tas bija perfekts, vienīgi, šķiet, skanējuma krāsu iespējas varēja vēl vairāk izmantot. Valsts akadēmiskā kora «Latvija» sniegums kopumā labs, vienīgi soprānu diapazona augšējās skaņas vēlētos dzirdēt ne tik saspringtas. Šajā ziemas koncertsezonā Nacionālā simfoniskā orķestra programmā diezgan daudz klausījāmies vācu mūziku. Šķiet, kāda zīmīga lappuse vērās arī Jelgavas kultūras namā nupat izskanējušajā koncertā.
