Sasniedzot pilngadību, bērnunama jauniešiem jāatstāj omulīgie apartamenti un jādodas lielajā dzīvē.
Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrs (JBSAC) aprīlī atzīmē pastāvēšanas 15. gadadienu. Tur ik gadu mājvietu rod arvien jauni un jauni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie no divu gadu vecuma. Viņi centrā mitinās siltumā, ir paēduši, apģērbti un aprūpēti, tiesa, ne mūžīgi. Pēc 18 gadu vecuma jauniešiem jādodas savā dzīvē. Cik viņi gatavi šim nozīmīgajam solim, un kā pašvaldība palīdz jauniešiem adaptēties un izdzīvot pieaugušo pasaulē?Pošanās lielajai dzīveiJau vairākus gadus iestādei ir cits nosaukums – Bērnu sociālās aprūpes centrs –, bet tautā un sarunvalodā daudziem joprojām tas zināms kā Jelgavas bērnunams. Tur uzturas un dzīvo tikai pilsētas pašvaldības bērni, kas kļuvuši par bāreņiem vai palikuši bez vecāki apgādības. Iestādes sociālā darbiniece Anita Herca stāsta, ka pagājušajā gadā iestādē izveidota speciāla grupa jauniešiem, kuri teju, teju dosies savā dzīvē, lai palīdzētu viņiem sagatavoties un būt patstāvīgiem pieaugušo pasaulē.«Lai nokļūtu centrā, jaunietim jābūt motivētam un ieinteresētam ievērot visus nosacījumus, kādus piedāvā grupas programmā, proti, regulāri apmeklēt nodarbības un lekciju ciklus, iekļauties naudas un kopīgo līdzekļu plānošanas pasākumos, pašam kalkulēt, domāt, iepirkties un gatavot maltīti, pilnībā rūpēties par vidi, kurā uzturas, un labi mācīties. Ja tam piekrīt, jaunieši (pagaidām darbojas tikai puišu grupa) slēdz līgumu un sāk daudz patstāvīgāku dzīvi,» stāsta A.Herca. Interesanti, ka gribētāju ir vairāk nekā iespēju. Sociālā darbiniece rāda rehabilitācijas programmu, kurā iekļautas regulāras nodarbības par svarīgākajām tēmām, piemēram, nodarbinātību, sociālās palīdzības iespējām, budžeta plānošanu, veselības jautājumiem, uzturu, mājsaimniecību, patērētājzinībām, ģimeniskas vides veidošanu, tradīcijām un svētkiem, partnerattiecībām un daudzām citām. Nodarbības var apmeklēt arī citi JBSAC jaunieši. Sagatavo visās jomāsVēlā pēcpusdienā ciemojoties pie jauniešiem virtuvē, smaržoja vakariņas. Tovakar saimniekoja Māris, kurš gatavoja kartupeļus ar liellopu gaļu un salātiem. Arī ēdienkarti puiši sastāda kopīgi visai nedēļai. Tā tiek apgūtas prasmes komunicēt, vienoties un pieņemt lēmumu, skaidro sociālā aprūpētāja Irina Čerepņina. Viņa ir galvenā padomdevēja un puišu «mamma», jo ik palaikam iegriežas ciemos, lai sniegtu kādu padomu. «Kad paši rīkojas ar naudu, vērība pret to ir lielāka,» skaidro Irinas kundze, bet kolēģe Anita spriež, ka programma jauniešiem dod spēcīgu «augsni» turpmākajai izdzīvošanai. «Manuprāt, no aprūpes centra šie jaunieši savā dzīvē aizies labāk sagatavoti nekā viņu vienaudži no ģimenēm, kas pieraduši, ka ir mamma vai tētis, kas visas lietas nokārto. Vai viņi maz prot izvārīt zupu?» retoriski jautā sociālā darbiniece. Palīdz ar dzīvokliPēc pilngadības sasniegšanas pašvaldībai aprūpes centra iemītnieki jānodrošina ar dzīvojamo platību, ko jaunietis nav tiesīgs izīrēt, pārdot vai privatizēt.«Tuvojoties pilngadībai, jaunieši vēršas pilsētas domē ar rakstisku iesniegumu, kurā lūdz viņus uzņemt dzīvokļu rindā. Pašvaldības pienākums ir uz to atbildēt. Ja lēmums ir pozitīvs, ar jaunieti tiek slēgts līgums par pašvaldības dzīvojamās platības izmantošanu. Patstāvīgas dzīves sākšanai JBSAC audzēknim piešķir līdzekļus divu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā jeb 90 latu, bet Sociālo lietu pārvalde – 175 latu. Laikā, kad bārenis uzturas aprūpes centrā, apgādnieka zaudējuma pensija viņam netiek izmaksāta, bet uzkrāta kontā, kas pieejams, kad sasniegta pilngadība, un parasti jaunajā dzīvē tas ir liels balsts un atspēriens,» stāsta A.Herca.Sociālā darbiniece Viktorija Lasmane piebilst, ka pašvaldības piešķirtais dzīvoklis nav mēbelēts, bet JBSAC draugi un sadarbības partneri Zviedrijā, kas audzēkņiem ir arī krustvecāki, patstāvīgas dzīves sākšanai sūta «starta paketes».«Tur atrodamas gan pirmās nepieciešamības mēbeles, saimniecības preces, gultasveļa, trauki un daudz citu noderīgu lietu. Atstājot aprūpes centru, jaunietis var turpināt izglītoties, tad pašvaldība viņam piešķir 45 latu sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet vairumā gadījumu jaunie cilvēki izvēlas strādāt, lai gūtu pastāvīgus ikmēneša ienākumus,» piebilst V.Lasmane. Par nākotni ir drošiIstabā satiekam Valdi, Māri un Andri. Puiši gatavo vakariņas. Māris arī dzīvē apgūst pavāra palīga profesiju, bet teic, ka tas tikai paša labā, jo nākotni viņš saista ar citām interesēm. Paralēli darbam, ko ļoti cer atrast pēc skolas beigšanas, puisis stingri apņēmies turpināt mācības. Māris ir pārliecināts, ka dzīvē nepazudīs, jo, dzīvojot centrā, daudzas lietas apguvis ne vien teorētiski, bet arī praktiski. Valdis gan domā, ka spēki jāizmēģina ārpus Latvijas, un pēc pilngadības sasniegšanas kravās ceļasomas, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Viņš cer – pēc gadiem tomēr atgriezīsies Latvijā, jo te dzīvojot skaistākās meitenes… Patlaban viņa prioritāte ir pabeigt skolu.Nopietnais Andris ļoti priecājas par izdevību mitināties puišu grupā, kur daudz labāk iespējams sagatavoties lielajai dzīvei. Jaunietis ir apņēmības pilns, sasniedzot pilngadību, turpināt mācības un strādāt. Andris var lepoties ar spēcīgu augumu un lieliskiem panākumiem sportā. Viņš apzinās, ka lielajā dzīvē nebūs viegli, bet vēlas būt patstāvīgs un ir ļoti mērķtiecīgs.Lai izdodas, puiši!No Jelgavas BSAC patstāvīgā dzīvē devušies2006. gadā – 14 jauniešu2007. gadā – 9 jaunieši2008. gadā – 6 jaunieši2009. gadā – jau 4 jauniešiAktuāliSociālās aprūpes centra jaunieši nekautrējas, ka tajā dzīvo, aug un veido savu vidi, lai gan īpaši netīk to popularizēt. Taču ikgadējās Atvērto durvju dienās allaž gatavi uzņemt ciemiņus un ļaut tiem ielūkoties savā pasaulītē. Arī rīt, kad iestādē tiek rīkota Atvērto durvju diena, ikviens interesents var doties uz centru un savām acīm skatīt, kā bērni tur dzīvo, kā iekārtota viņu vide, aprunāties ar jauniešiem un, kas zina, iespējams, tuvā nākotnē kļūt par viesģimeni.
