Pateicoties laikus veiktajiem pasākumiem, lai piesaistītu uzņēmējus jaunu ražošanas uzņēmumu atvēršanai, Jelgavā bezdarba līmenis, salīdzinot ar citām lielajām Latvijas pilsētām, ir mazāks. Iespējams, investīcijām draudzīga politika veicinās arī citu ražotņu ienākšanu pilsētā, uzskata Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) pārstāvji.
«Mūsu galvenais uzdevums ir parādīt, ka biznesa iespējas rodas ne vien kompānijās un uzņēmumos, kas bāzējas Rīgā, bet arī ārpus tās,» «Ziņām» klāsta LTKL izpilddirektore Ieva Gruziņa. Līdz šim iepazīšanās vizītes Rietumvalstu vēstniecību darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst veicināt savu valstu biznesa sakarus ar Latviju, rīkotas citas valsts reģionos. Šoreiz izvēlēta Jelgava, jo, kā skaidro I.Gruziņa, šeit «pašvaldība jau vairākus gadus īsteno pasākumus, kas veicina uzņēmēju interesi par pilsētu». Lētāk nekā galvaspilsētāViens no pasaules līderiem pasta sūtījumu nogādē DHL savu Baltijas Loģistikas centru pirms pāris gadiem izveidojis Jelgavas pievārtē – Langervaldes ielā. Uzņēmuma Baltijas loģistikas centra rīkotājdirektors Romiels Kinbers uzsver, ka viņi ir tikai neliela daļa uzņēmuma globālā biznesa. Jelgava kā reģiona centrs izvēlēta pirms diviem gadiem. Lēmumu ietekmējis nelielais attālums līdz galvaspilsētai un galvenajām satiksmes maģistrālēm. «Mūsu kompānijai pirms diviem gadiem ļoti nozīmīgs šķita apsvērums, ka Jelgavā varējām nokomplektēt kvalificētu personālu ar zemākām izmaksām nekā, ja izlemtu biznesu attīstīt Rīgā,» tā R.Kinbers. Pievilcīga bijusi arī pašvaldības piedāvātā zemes nomas cena. Patlaban viņu loģistikas pakalpojumus izmanto tādas kompānijas kā «LG Electronics», «Danone», «Philip Morris» un citas. Sajust atbalstuLīdzīgus argumentus kā DHL rīkotājdirektora teiktos «Ziņām» min arī SIA «Evopipes» rūpnīcas direktors Oļegs Ļamovs. Nesen uzņēmums sācis ražot plastmasas caurules, kuras izmanto ūdens un gāzes apgādē, kā arī kanalizācijai, drenāžai, elektrolīniju un optisko kabeļu aizsardzībai. Ražotnes oficiālā atklāšana plānota novembra sākumā, bet jau tagad tiekot izpildīti eksporta pasūtījumi uz kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Skandināviju. Darbs organizēts tā, lai cauruļu ražošana neapstātos visu diennakti piecas dienas nedēļā. Strādājošo skaits pagaidām ir piecdesmit cilvēku, bet pēc pilnas jaudas darba sākšanas – gandrīz divreiz vairāk. «Nebūšu oriģināls, minot iemeslus, kāpēc investori izvēlējās rūpnīcu ierīkot Jelgavā,» klāsta O.Ļamovs. Pašvaldība bijusi ieinteresēta radīt jaunas darbavietas, tāpēc arī zemes nomas maksa šķitusi pietiekami konkurētspējīga, salīdzinot ar citu pašvaldību piedāvājumiem. LTKL izpilddirektore I.Gruziņa teic, ka, izvēloties uzņēmumus un iestādes Jelgavā, kuras apmeklēja Rietumvalstu vēstniecību pārstāvji, uzsvars likts uz sadarbības perspektīvu uzrādīšanu. «Mūsu pieredze liecina, ka šādas iepazīšanās vizītes ir veiksmīgākā sadarbības forma, jo vēstniecības ir pirmās, kurās pēc informācijas un padoma vēršas to mītnes zemju uzņēmēji, meklējot sadarbības partnerus un iespējas,» tā I.Gruziņa. Vēstniecību darbinieki vēl iepazinās ar Latvijas – Krievijas automobiļu ražošanas kopuzņēmumu «AMO Plant», Zemgales Tehnoloģisko parku un Jelgavas Reģionālo pieaugušo izglītības centru.
